Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).
1. Attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā;
2. Izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;
3. Sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju
Latvijas lauksaimniecības ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un Eiropas Savienības izvirzīto klimata un vides mērķu sasniegšanā, ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi un cik lielā apmērā praksē tiek ieviesti siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinošie pasākumi, kā arī no tā, kā tiek novērtēta un monitorēta to ietekme. Jau kopš 2015. gada Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētnieku grupas – D.Popluga, K. Naglis-Liepa, A.Lēnerts – vadībā Latvijā tiek attīstīta un aprobēta pieeja lauksaimniecības ieguldījuma klimata pārmaiņu mazināšanā monitorēšanai, kvantificēšanai un novērtēšanai. Šī pieeja balstās uz lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (Marginal Abatement Cost Curve – MACC), kas kalpo kā ērts rīks dažādu SEG emisiju samazinošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai un klimata politikas plānošanai. 1. attēlā ir apkopta līdzšinējā pieredze un galvenie virzieni MACC pieejas attīstīšanā, kas kalpo par pamatu, lai analizētu Latvijas lauksaimniecības potenciālu virzībai uz dekarbonizāciju.
Pētījuma rezultāti ir praktiski izmantojami lauksaimniecības, vides un klimata politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai, kā arī lauksaimnieku un sabiedrības izglītošanai par SEG un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumiem.