Pētījumu un publikāciju datu bāze

Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots

Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam

Pētījuma mērķis:

Paplašināt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļi (LASAM modelis). Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par Latviju. Analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātājiem Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm.

Nodošanas datums:
19.10.2017
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Cits
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pētījuma ietvaros tiek prognozēta straujāka izmantoto LIZ platību palielināšanās laika periodā līdz 2019. gadam un turpmāka pakāpeniska palielināšanās, sasniedzot 1,994 milj.ha 2050. gadā. Tas nozīmē, ka izmantotās LIZ platības 2050. gadā būs par 2,4% lielākas nekā 2017. gadā, savukārt 2030. gada prognoze ir tikai par 1,3% lielāka nekā faktiskās platības 2017. gadā.
Saskaņā ar prognozēm lielākais piena ražošanas apjoms tiks sasniegts 2028. gadā (1144 tūkst.t). Piena ražošanas apjoms laika posmā līdz 2028. gadam palielināsies vienmērīgi, savukārt pēc 2028. gada saražotā piena daudzums samazināsies līdz 840 tūkst.t 2050. gadā (par 14%, salīdzinot ar 2017. gadu). Šāda prognoze galvenokārt skaidrojama ar slaucamo govju skaita samazinājumu, kas tiek prognozēts, sākot ar 2027. gadu.
Saskaņā ar prognozēm pievienotā vērtība lauksaimniecībā 2050. gadā sasniegs 460,1 milj.EUR apjomu, kas par 80% pārsniedz 2017. gada līmeni (256,3 milj.EUR). Arī 2030. gadā tiek prognozēts pievienotās vērtības palielinājums, sasniedzot 341,2 milj.EUR (+33%).

To top