Pētījumu un publikāciju datu bāze

Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Valda Bratka
valda.bratka@arei.lv

Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze

Pētījuma mērķis:

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Pētījuma uzdevums:
  • Saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze
  • Saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā.
  • Saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze.
  • Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze
  • Lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti.
Nodošanas datums:
15.11.2023
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
liga.freivalde-jemeljanova@arei.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Zinātnieku, studentu, lauksaimnieku citu ieinteresēto informēšana
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
LR Zemkopības ministrijas subsīdijas
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
47400 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

1. Balstoties uz SUDAT individuālajiem datiem, ir veikts precizētais starppatēriņa izmaksu
sadalījums pa produktu veidiem 2021.gadam un precizēti 2020.gada rezultāti. Tā kā
izmaksu kopvērtība ir ņemta no oficiālās statistikas (LEK) datiem, iegūtie rezultāti kopumā
raksturo Latvijā vidējos rādītājus.
2. Iegūtie izmaksu koeficienti ir uzskatāmi par orientējošiem, tomēr tie provizoriski ir
izmantojami atsevišķu lauksaimniecības produktu ekonomiskās efektivitātes aprēķinos.
Atsevišķu produktu izmaksu vērtējumos ievērojama piesardzībā, ņemot vērā tekstā
aprakstītos ierobežojumus.
3. Metodoloģisku pilnveidojumu rezultātā ir veikts arī to izmaksu aprēķins pa produktiem,
kuras neietilpst starppatēriņā. Tādējādi var novērtēt provizorisko peļnu vai zaudējumus
valsts mērogā par katru no 11 augkopības un 6 lopkopības produktu grupām.
4. Pamatlīdzekļu nolietojums norādīts aptuveni, izmantojot pašreizējos datus. To turpmāko
darbu ietvaros plānots precizēt.
5. Darba ietvaros ir novērtēts izmaksu apjoms katra produkta ražošanai uz visu saražoto
apjomu, kas ļauj salīdzināt kopējo izlaidi un izmaksas.
6. Veikts provizorisks izmaksu sadalījums 2022.gadam, izmantojot faktiskos datus par
produkcijas vērtību un izmaksām nozares līmenī, pielietojot daudzuma un cenu indeksus.
7. Pēc izveidotās metodikas ir iespējams veikt attiecīgus aprēķinus arī citiem gadiem, gan
retrospektīvi, gan turpmākajiem gadiem. Katru gadu iegūstot jaunus izmaksu koeficientus
dalījumā pa produktu veidiem, tiek palielināta rezultātu ticamība.

Atpakaļ
To top