Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem varēs veikt.

• Veikt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamās informācijas apzināšanu un analīzi;
• Apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas Komisijai;
• Izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;
• Izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas;
• Veikt darbu pie ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projekta izstrādes;
• Plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas izveidei un darbības uzsākšanai.

1. Latvijā ir vērojams administratīvā sloga pakāpenisks pieaugums, bet valsts pārvaldē trūkst resursu un efektīva mehānisma tā monitoringam, kontrolei un mazināšanai.
2. Tā kā informācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam ir uzņēmumu prioritāte, statistiskās informācijas, ko uzņēmumi iesniedz citās valsts institūcijās, kvalitāte ir ievērojami zemāka, jo ļoti bieži tās sagatavošana ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process.
Tas apdraud statistikas datu ticamību un precizitāti.
3. Informācijas sistēmu dažādība (piemēram, vienotu standartu trūkums, atšķirīgi objektu identifikatori, dažādi klasifikatori un definīcijas) apgrūtina datu apmaiņu starp valsts institūcijām un liek katram savienojumam ar citu informācijas sistēmu radīt speciālu risinājumu.
4. Manuālā datu apmaiņa starp dažādiem reģistriem joprojām ir diezgan izplatīta parādība.
Detalizētāk secinājums lasīt pētījumā.

Pētījuma rezultātā izstrādātās rekomendācijas:
1. Lai uzlabotu sadarbspēju un nodrošinātu reāllaika datu apmaiņu starp dažādām Latvijas valsts institūcijām, kuru pārziņā atrodas lauksaimniecības datu reģistri, datu pārsūtīšanas procesa automatizācijai ir jākļūst par vienu no Latvijas prioritātēm. Ir būtiski nodrošināt, lai šai iniciatīvai būtu valdības atbalsts un budžeta finansējums vairāku gadu garumā.
2. Lai veicinātu lauksaimniecības datu savietojamību starp SUDAT un citu valsts institūciju pārziņā esošajiem datu reģistriem, ir ieteicams izstrādāt nacionālo stratēģiju lauksamniecības datu sadarbspējas jomā. Tās priekšnoteikums ir cieša sadarbība starp visām procesā iesaistītajām valsts institūcijām, t.sk. Zemkopības un Ekonomikas ministrijām, kurām jāuzņemas procesa vispārējā koordinācija. Stratēģijas izstrādē ir jāizmanto ārvalstu pieredze un laba prakse datu apmaiņas un tehniskās saskaņošanas jomā.
3. Ir jāizvērtē iespēja izstrādāt vienotu datu integrācijas platformu, kas būtiski samazinātu manuālu datu pārsūtīšanu, integrētu datu plūsmas no vairākiem ārējiem avotiem, konsolidētu un standartizētu datus, nodrošinot konsekventus formātus un identifikatorus, izmantojot drošus failu pārsūtīšanas protokolus (SFTP) un šifrēšanas mehānismus.
Detalizētāk rekomendācijas lasīt pētījumā.