Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izpētīt, vai spēkā esošais nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz reglamentētajām profesijām un sertifikācijas kārtību nodrošina balansu starp normām, kas paredz darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumu gadījumos.

1. Konstatēt, kuru reglamentēto profesiju pārstāvji saskaņā ar spēkā esošo nacionālo tiesisko regulējumu saskaras ar ierobežojumiem izmantot grūtniecības, dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu (it sevišķi secīgu grūtniecību gadījumos), ja minētajos atvaļinājumos izmantotais laika periods ir garāks par normatīvajā regulējumā pieprasītās sertifikācijas un aktīvas profesionālās darbības periodu.
2. Aptaujāt minēto profesiju pārstāvjus, kas pēdējo piecu gadu laikā ir izmantojuši ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, lai iegūtu padziļinātāku izpratni par potenciālajiem sarežģījumiem, kas ir saistīti ar grūtniecības, dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu izmantošanu un profesijas uzliktajiem pienākumiem un iespējamiem tiesību ierobežojumiem.
3. Izvērtēt minētā tiesiskā regulējuma atbilstību:
   • nacionālajam tiesiskajam regulējumam no sistēmiskā viedokļa (piemēram, mijiedarbība ar Darba likuma regulējumu un atbilstība Satversmes 91. pantam);
   • starptautiskajam tiesiskajam regulējumam, it sevišķi ES tiesībām (atbilstību Direktīvas 2006/54 prasībām attiecībā uz dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma nodarbinātībā nodrošināšanu; atbilstību Direktīvas 2019/1158 attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu nodarbinātībā, kuri izmanto savas tiesības uz atvaļinājumiem saistībā ar bērna piedzimšanu; atbilstību ES Pamattiesību hartas 21. panta prasībām, ja tiek konstatēts, ka reglamentēto profesiju nacionālais tiesiskais regulējums ietilpst ES kompetences jomā (ES Pamattiesību hartas 51.pants)).

Pētījuma kontekstā tiek izvirzītas šādas rekomendācijas mazu bērnu vecāku tiesību aizsardzībai:

1. Sabiedrības tiesības reglamentēto profesiju aspektā un mazu bērnu vecāku tiesības būtu jāpārvērtē samērīguma kontekstā, izvērtējot, vai leģitīmais mērķis nav sasniedzams citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, reglamentētajās profesijās, kurās resertifikācijas prasība ir obligāta praktiskā darbība, to aizstāt ar pilnīgu vai daļēju teorētiska eksāmena kārtošanu, arī izmantojot mūsdienīgus tehniskos risinājumus, piemēram, dažādas simulācijas, mulāžas, virtuālo realitāti u.tml.
2. Izvērtēt iespēju apturēt sertifikāta darbības termiņu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
3. Izvērtēt tiesiskā regulējuma nepieciešamību vairāku bērna kopšanas atvaļinājumu secīgai izmantošanai pēc kārtas. Jo šobrīd tiesiskajā regulējumā vispār nav noteikts risinājums tiem gadījumiem, kad bērna vecāks izmanto vairākus bērna kopšanas atvaļinājumu pēc kārtas un ir paredzēts konkrēts resertifikācijas termiņš. Būtu lietderīgi uzsākt diskusiju par šīs situācijas risinājuma meklēšanu.
4. Izvērtēt iespēju noteikt tiesiskajā regulējumā sociālo aizsardzību tiem darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz atšķirīgu saistību pamata (nav darba līguma), lai nezustu šādu personu tiesības uz darbību reglamentētajā profesijā, ja tiek izmantots bērna kopšanas atvaļinājums.

Pētījuma kontekstā tiek izvirzītas šādas rekomendācijas reglamentēto profesiju sertifikācijas procesa pilnveidei:

1. Būtu vēlams precizēt tiesiskajā regulējumā deleģējuma institūtu. Lai novērstu deleģējuma procesa daudzpakāpību, tiesības veikt sertifikāciju un (vai) resertifikāciju nosakāmas Reglamentēto profesiju likumā vai jomas speciālajā likumā. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kurā deleģējums tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas to tālāk deleģē citām institūcijām.
2. Ievērojot, ka reglamentēto profesiju regulējums būtu uzskatāms kā atsevišķa tiesiskā regulējuma priekšmets, kas ietver vairākas un atšķirīgas jomas, tomēr kopīgajos jautājumos, kas attiecas uz visām reglamentētajām profesijām kā vienu jomu jeb pamata jautājumos būtu ieteicama unifikācija:
   • terminoloģijas vienādošana (šobrīd tiesiskajā regulējumā tiek lietoti dažādi apzīmējumi pēc būtības vienam un tam pašam procesam: resertifikācija, sertifikāta uzturēšana, sertifikāta pagarināšana u. c.);
   • konkrēta termiņa norādīšana sertifikāta spēkā esībai (norādot, ka sertifikāts ir beztermiņa vai uz konkrētu laika periodu);
   • personas tiesība uz administratīvi procesuālo aizsardzību noteikšanu tiesiskajā regulējumā (piemēram, iestādes lēmuma par sertifikācijas un resertifikācijas jautājumiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība).