Pētījumu un publikāciju datu bāze

Videi draudzīgo meliorācijas sistēmu elementu identifikācija un piemērotības izvērtējums Latvijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs.

1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):
   1. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs.
   2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.
2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI “Silava”):
   1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI “Silava”);
   2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10–20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus, un izstrādāt 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru lielāku par 20 cm līnijveida objektiem (LBTU).

Pētījuma rezultāti ir sastrukturēti trīs apakšnodaļās, kur pirmajā apakšnodaļā analizēti SEG un amonjaka mērījumu rezultāti Auces, Bērzes, Mellupītes, Lafloras un Mārupes pētījumu vietās 2024. gadā, kā arī sniegts pētījuma perioda no 2017. līdz 2024. gadam gāzu emisiju salīdzinājums katrai pētījumu vietai. Otrajā apakšnodaļā ir analizēta organiskās vielas satura ietekme uz gāzu emisijām, kur Auces, Bērzes un Mellupītes pētījumu vietas raksturo minerālaugsni, savukārt Lafloras un Mārupes pētījumu vietas – organisko augsni. Trešajā apakšnodaļā ir sniegta Pēterlauku Poķu stacionārā veikto mērījumu rezultāti, kur analizēta augsnes apstrādes un kultūras ietekme uz gāzu emisijām no augsnes.
Mērījumu vietās 2024. gadā ir veiktas 8 mērījumu kampaņas. Katrā mērījumu vietā tika veikti N2O, CO2, NH3 un CH4 mērījumi 3 atkārtojumos, un paralēli tika veikti augsnes mitruma un augsnes temperatūras mērījumi. Kopā visās pētījumu vietās ir veikti 309 mērījumi, kuros noteiktas N2O, CO2, NH3 un CH4 koncentrācijas, no kurām aprēķinātas emisijas gramos vai kilogramos no hektāra diennaktī.