Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot kariesa, citu zobu cieto audu patoloģiju un periodonta slimību izplatību, smaguma pakāpi un to ietekmējošos faktorus Latvijas pusaudžiem 12 un 15 gadu vecuma grupās

Pētījuma uzdevumi bija novērtēt 12 un 15 gadus veciem skolēniem Latvijā:

1. kariesa izplatību un smaguma pakāpi;
2. periodonta slimību izplatību;
3. ar mutes slimībām saistītu uzvedības paradumus un to ietekmi uz kariesu un periodonta slimībām;
4. citu zobu cieto audu patoloģiju izplatību (MIH, fluorozes un zobu nodilumu);
5. zobu traumu izplatību;
6. mutes gļotādas patoloģiju izplatību;
7. ortodontiskās ārstēšanas biežumu.

Pētījumā izmeklēti 1907 sesto klašu un 1851 devīto klašu skolēni (kopā n=3943), no kuriem 1557 bija 12-gadīgi un 1571 – 15-gadīgs. Atbildes rādītājs bija 65% sesto klašu un 56% devīto klašu grupās. Latvijā 13,9% 12-gadīgo un 6,9% 15-gadīgo ir kariesa brīvi; K₃PEz ir 2,3 12 gadu vecumā un 4,4 15 gadu vecumā. Augstāka kariesa smaguma pakāpe ir reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas; time, kuri zobus tīra retāk kā divas reizes dienā un ja var novērot redzamu aplikumu; time, kuri nezina, vai zobu pastā ir fluorīds; kuri dzer saldus dzērienus ikdienā. Vesels periodonts ir 28% 12-gadīgo un 26% 15-gadīgo, pie tam smaganu iekaisums visvairāk saistāms ar redzamu aplikumu ap zobiem (OR=16,17; 95%CI=5.14, 7.45). Molāru un incizīvu hipomineralizācija skar 4-5% un zobu fluoroze – 5% Latvijas pusaudžu. 93,6% 12-gadīgo un 92,6% 15-gadīgo nav reģistrēta zobu traumas pieredze. Zobu erozijas, abrāzijas un atrīcijas skar 1-2% bērnu, izplatībai palielinoties 15 gadu vecumā. 12% 12-gadīgo un 18% 15-gadīgo nēsā ortodontiskas aparatūras vai ir ortodontiskās ārstēšanas pieredze. Pētījums liecina, ka Latvijas pusaudžiem joprojām ir augsta kariesa izplatība, kas ir virs vidējā Eiropā. Latvijas pusaudžiem ir arī augsta smaganu iekaisuma izplatība, bet citas mutes patoloģijas ir retas.