Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījums par cietušo apmierinātību par pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību Latvijā

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Indra Aizupe
indra.aizupe@tm.gov.lv

Pētījums par cietušo apmierinātību par pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību Latvijā

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot cietušo personu apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību, lai iegūtu ieskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības virzieniem.

Pētījuma uzdevums:

Telefoninterviju veidā apkopot un analizēt  vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos cietušo personu pieredzi, apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību Latvijā. Analīze ietvēra cietušo viedokļus par atbalstu, saņemto informāciju un atbalsta pasākumiem, kas sniegti dažādās kriminālprocesa stadijās – policijā, prokuratūrā un tiesā, kā arī sociālā atbalsta jomā gan kriminālprocesa laikā, gan pēc tā.

Nodošanas datums:
16.02.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Tieslietu ministrija
pasts@tm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
sandra.seglina@tm.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Tieslietu ministrija
pasts@tm.gov.lv
Politikas joma:
Tieslietu politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma ietvaros izstrādātās rekomendācijas koncentrējas uz strukturālu uzlabojumu ieviešanu trijos virzienos: koordinācijas, informācijas sniegšanas un komunikācijas mehānismu pilnveidošanu, sadarbības uzlabošanu ar tiesībsargājošajām iestādēm un atbalsta pakalpojumu pilnveidošanu.
Autoru saraksts:
  • Elza Marcinkeviča
  • Ingvilda Štrāla
  • Vasilisa Kotova
  • Santa Barone-Upeniece
  • Baiba Kupcova
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
41880 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pētījuma rezultāti liecina par plaisu starp formāli eksistējošo atbalsta sistēmu un tās faktisko darbību praksē. Gandrīz pusē aplūkoto gadījumu informācija par cietušā tiesībām tika sniegta vien rakstveidā, bez papildu skaidrojumiem vai individuālas pieejas. Rezultātā respondentiem trūka izpratnes, kāds atbalsts faktiski būtu pieejams viņu konkrētajā situācijā vai kā praktiski to saņemt. Vienlaikus Pētījuma analīze atklāj, ka cietušo piekļuvi informācijai ietekmē individuālie aspekti, piemēram, procesa virzītāja vai cita speciālista ieinteresētība un motivācija, nevis skaidri strukturēti un visiem vienādi pieejami mehānismi.

Nozīmīgs aspekts atbalsta sistēmā ir koordinācijas trūkums – tikai nedaudz vairāk par trešdaļu respondentu spēja nosaukt kādu konkrētu personu vai iestādi, kas būtu palīdzējusi viņiem orientēties procesā, turklāt identificēti tika dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Savukārt 10 no 21 cietušajiem tieši norādīja, ka viņiem būtu nepieciešams kāds speciālists vai iestāde, kas pārraudzītu visu procesu un palīdzētu tajā orientēties. Kā papildu trūkumu cietušie identificē informētības trūkumu par lietas virzību un izpratni par kriminālprocesu un tajā ietvertajām darbībām kopumā.

Vienlaikus pozitīvā pieredze vairumā gadījumu bija saistīta ar konkrētu speciālistu personisko iesaisti – respondenti augstu vērtēja ne tikai profesionalitāti, bet arī empātiju, savlaicīgu un skaidru informāciju, ieinteresētību. Savukārt negatīvāko pieredzi radīja situācijas, kad cilvēki vairākkārt vērsās pēc palīdzības bez redzamiem rezultātiem.

Atpakaļ
To top