Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem

Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem

Pētījuma mērķis:

Noteikt Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas scenāriju. Tā ietvaros izstrādāts pētījums par alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze, ūdeņradis, biodegvielas) infrastruktūras ieviešanas scenārijiem. Apskatīta alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas ietekme uz SEG emisiju samazināšanas prognozēm autotransporta sektorā Latvijā. Izpētīta alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām. Piedāvātas alternatīvo degvielu attīstības risinājumu iespējas atbilstoši optimālajam scenārijam.

Nodošanas datums:
28.12.2018
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Satiksmes ministrija
satiksmes.ministrija@sam.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Satiksmes ministrija
satiksmes.ministrija@sam.gov.lv
Politikas joma:
Transporta un sakaru politika
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Cits
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

1. Līdz 2035. gadam no izmaksu viedokļa ir izdevīgāk attīstīt CNG, LNG un biodegvielas, kas kalpo
kā pārejas tehnoloģijas autotransportā SEG emisiju samazināšanai.
2. Pēc 2035. gada un ilgtermiņā gan no izmaksu, gan no SEG emisiju samazināšanas viedokļa izdevīgi ir
elektrotransportlīdzekļu (ETL) un biodegvielas izmantošanas scenāriji. Infrastruktūras
izveidošanu nepieciešams uzsākt pirms 2030. gada.
3. Bāzes scenārijā (bez atbalsta mehānismiem) ir zems alternatīvo degvielu īpatsvars, kas neizpilda
Direktīvas 2014/94/ES prasības un sniedz zemu SEG emisiju samazinājumu.
4. Integrētais optimālais scenārijs izpilda Direktīvas 2014/94/ES prasības, ir izdevīgākais Latvijas
tautsaimniecībai no kopējās sistēmas izmaksu viedokļa, kā arī sniedz lielāko SEG emisiju, NOx un
PM2,5 samazinājumu.

To top