Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.
Galvenie uzdevumi ietvēra esošā psihologa pakalpojuma bērniem ar pirmreizēji noteiktu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem analīzi Latvijā, starptautiskās pieredzes izpēti, ekspertu un speciālistu viedokļu apkopošanu, kā arī divu potenciālo risinājumu izstrādi esošā pakalpojuma uzlabošanai.
Pētījumā tika konstatēts, ka psiholoģiskā atbalsta pieejamība bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā ir nepietiekama, īpaši izceļot informācijas trūkumu un ierobežoto šī pakalpojuma apjomu. Tāpat konstatēts, ka pašreizējais psiholoģiskā atbalsta pakalpojums bērniem ar invaliditāti ir sarežģīts gan pieprasīšanas, gan sniegšanas ziņā, ko veicina pārmērīgs administratīvais slogs, kā arī trūkst integrētas un koordinētas pieejas tā nodrošināšanā.
Pamatojoties uz identificētajiem trūkumiem, ir piedāvāti divi visaptveroši risinājumi esošā pakalpojuma pilnveidei. Pirmais scenārijs paredz pakalpojuma paplašināšanu esošā ietvarā, uzlabojot pieejamību un mazinot administratīvo slogu. Otrais scenārijs piedāvā centralizētu modeli, kur pakalpojumu organizētu iepirkuma ceļā izvēlēts viens pakalpojuma sniedzējs. Tas varētu nodrošināt ilgtermiņa efektivitāti, bet prasa lielākas investīcijas.
Papildu izstrādātajiem diviem scenārijiem pētījumā tika piedāvāts arī ilgtermiņa stratēģiskais redzējums. Tas paredz visaptverošu pārmaiņu ieviešanu kopējā atbalsta sistēmā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, izveidojot multidisciplināras speciālistu komandas, kas sniegtu bērna un ģimenes vajadzībām pielāgotus pakalpojumus.