Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.
1) noskaidrot kritērijus, lai varētu uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 206. panta, kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta otro daļu;
2) veikt dažādu valstu prakses un mehānisma izpēti šajā jautājumā, nosakot mehānismu, kurš pēc Latvijas Republikas normatīvā regulējuma un ārvalsts praksēm liktos vispareizākais;
3) noskaidrot, kā pierādīt, ka noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts atbilstoši Krimināllikuma 206. pantam, ir veikts ievērojamā apmērā vai ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm;
4) noskaidrot iespēju noteikt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomi par lēmējinstitūciju, kura varētu sniegt informāciju vai atzinumus tiesai, ja tādi ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai par rūpniecisko īpašumu.
Pētījuma rezultātā secināts, ka kriminālprocesu veicošo amatpersonu vienota izpratne par Krimināllikuma 206. pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvu veicinās kriminālprocesu pamatotu uzsākšanu un virzību. Krimināllikuma 206. pants ir blankēta norma, kurā paredzētā noziedzīga nodarījuma priekšmets ir sasaistīts ar precēm, pakalpojumiem un izstrādājumiem. Turklāt Krimināllikuma 206. pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma priekšmetā ietilpst ne tikai preču zīmei identisks apzīmējums, bet arī tam līdzīgs apzīmējums. Pētījuma laikā izstrādāti septiņi priekšlikumi tiesību normu grozījumiem.