Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt privāto vispārējās izglītības iestāžu (pamata un vidējās) kā izglītības sistēmas daļas ieguldījumu izglītības attīstības mērķu sasniegšanā un vispārējās izglītības nodrošināšanā.

1. raksturot privāto izglītības iestāžu darbību vismaz trīs citās Eiropas Savienības valstīs,
2. izvērtēt privāto vispārējās izglītības iestāžu darbību Latvijā;
3. izvērtēt un raksturot privāto pamata un vidējās izglītības iestāžu pārvaldības principus un izglītības pakalpojuma nodrošināšanu;
4. sniegt priekšlikumus turpmākās rīcībpolitikas plānošanai un labās prakses piemēru pārņemšanai.

ES valstu privātās vispārējās izglītības pieredze un Latvijas privāto izglītības iestāžu pieredze parāda, ka privātā sektora nodrošinātajai izglītībai ir pieaugoša loma pārmaiņu procesu ietekmē. Pārskata periodā privātajās vispārējās izglītības iestādēs kopējais izglītojamo skaits nepārtraukti palielinājies, 2021./2022. m.g. sasniedzot 10 457 izglītojamos. Visbūtiskāk izglītojamo skaits palielinās vidusskolas klašu grupās tālmācības formā, un īpaši būtiski tas pieaudzis 2021./2022. m.g., ko var sasaistīt ar COVID-19 pandēmijas izraisītajiem izaicinājumiem.

Ģimenes un izglītojamie izvēlas privātās izglītības iestādes, jo privāto izglītības iestāžu piedāvātā izglītība tiek vērtētā kā mūsdienīga un kvalitatīva, kas ietver ne tikai formālo sasniegumu līmeni, bet arī iestādes “hidden curriculum”, t.i., būtiskāks ir izglītības iestādes iekšējais klimats un kultūra, tās var nodrošināt mazas klases, individuālu atbalstu izglītojamajiem, iekļaujošu izglītību, t.sk., standarta nevis speciālo izglītības programmu ietvaros, kuru tiem nav/nebija iespēju saņemt pašvaldības izglītības iestādēs. Būtiska niša ir privātās izglītības iestādes, kas piedāvā izglītību atbilstoši specifiskām izglītojamo un viņu vecāku interesēm un vērtībām, piemēram, Valdorfpedagoģiju, Montesori, kristīgās vērtības, u.c. Pandēmijas laika ierobežojumi un pašvaldības izglītības iestāžu nespēja pienācīgā kvalitātē nodrošināt attālināto mācību īstenošanu ir veicinājuši izvēli par labu izglītības iestādēm tālmācības formā, ko šobrīd bieži izvēlas kā alternatīvu izglītības ieguvei klātienes formā.

Privātajām izglītības iestādēm ir lielāka elastība attiecībā uz pedagoģiskā personāla piesaisti un noslodzes plānošanu, kas ļauj lielāku personāla resursu novirzīt mācību materiālu izstrādei, sagatavošanai, saziņai un sadarbībai ar izglītojamo vecākiem. Pārskata periodā kopējais pedagogu skaits ir pakāpeniski audzis, sasniedzot 1342 pedagogus 2021./2022.m.g.

Sadarbības kontekstā starp privātajām izglītības iestādēm un pašvaldībām prevalē tēma par pašvaldību līdzfinansējumu privātajām izglītības iestādēm. Citi sadarbības jautājumi, analizējot esošo praksi, tiek konstatēti ļoti reti. Valsts budžeta un pašvaldību finansējuma īpatsvars privāto izglītības iestāžu kopējā budžetā liecina, ka tā ir būtiska komponente, bez kuras būtu apdraudēta lielas daļas privāto izglītības iestāžu funkcionēšana.

Ņemot vērā, ka privātajām izglītības iestādēm bieži vien ir lielāka autonomija un elastība attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm, tās savā darbībā biežāk iekļauj eksperimentālus risinājumus un novatoriskas izglītības pieejas. Gandrīz visās privātajās izglītības iestādēs OCE indekss pēdējo trīs gadu laikā ir sasniedzis minimāli noteikto 40% robežu. Vairākām privātajām izglītības iestādēm OCE indekss pārsniedz 55 un 60%. Centralizēto eksāmenu kontekstā salīdzinoši zemāki ir rādītāji tajās privātajās izglītības iestādēs, kas izglītības ieguvi nodrošina tālmācībā.