Pētījumu un publikāciju datu bāze

Sabiedriskās domas pētījums par uzņēmēju izpratni par sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Marta Tilhena

Sabiedriskās domas pētījums par uzņēmēju izpratni par sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

  1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
  2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
  3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
  4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.
Pētījuma uzdevums:

1. Mērķauditorijas aptauja (ne mazāk kā 300 respondenti, derīgas intervijas) latviešu valodā. Izlase jāveido, izmantojot kombinētu izlases veidošanas metodi – kvotu un stratificētās nejaušās atlases metodi, kopā indikatīvi 10-20 jautājumi (gan atvērtie, gan slēgtie, gan daļēji slēgtie jautājumi).

2. Izpildītājam ir jāsagatavo un jāiesniedz šādi nodevumi:

2.1. visu iegūto rezultātu izvērtējums;

2.2. veikto aptauju rezultātu tabulas un grafiku datnes;

2.3. aptaujas anketa (latviešu valodā);

2.4. ziņojums par veiktajām aptaujām (t.sk. informācija par aptaujas mērķgrupām, metodēm, izlases veidošanu, ģenerālo kopumu, izlases lielumu, anketu izstrādi, saskaņošanu un pilotāžu, iegūto datu apstrādi, kļūdas novērtējumu);

3. no šādām sadaļām:

3.1.kopsavilkums;

3.2.ievads;

3.3.pētījuma metodoloģija (metožu izvēles pamatojums, veikto aptauju apkopojums, apraksts);

3.4.pētījuma rezultāti;

3.5.secinājumi un priekšlikumi.

Nodošanas datums:
09.12.2024
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Finanšu izlūkošanas dienests
pasts@fid.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Finanšu izlūkošanas dienests
pasts@fid.gov.lv
Politikas joma:
Iekšlietu politika
Pētījuma klasifikācija:
Sabiedriskās domas pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Aptauja tika veikta, izmantojot tiešsaistes intervijas interneta vidē (CAWI); Telefonintervijās (CATI)
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
prioritārais pasākums “Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā”
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
6473 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Noskaidrota uzņēmēju izpratne par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredze un izaicinājumi, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

  1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
  2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
  3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
  4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka:

  • Apskatot rezultātus dalījumā pa uzņēmumu grupām, retāk par FID lomu sankciju jomā zina Apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi, uzņēmumi ar apgrozījumu 1-2,9 miljoni eur. Savukārt biežāk par to ir informēti uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem eur, kā arī tie, kurus ir ietekmējušas sankcijas un kas izprot un ievieš sankciju atbilstības nodrošināšanu.55% no aptaujātiem uzņēmumiem sankcijas nav neietekmējušas, tomēr tuvu pusei – 45%, tās skāra. Retāk nekā vidēji sankcijas skāra uzņēmumus  Informācijas un komunikācijas pakalpojumu, Operāciju ar nekustamo īpašumu, Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēm. Līdzīgi arī  mazos uzņēmumus ar darbinieku skaitu(10-19 darbinieki un apgrozījumu līdz 1,9 miljonam eur. Savukārt sankcijas vairāk skāra mazos uzņēmumus ar darbinieku skaitu 20 – 49 darbinieki un uzņēmumus apgrozījumu virs 10 miljoniem eur.27% no aptaujātajiem norādīja, ka uzņēmums ir veicis izmaiņas iekšējos procesos, lai nodrošinātu atbilstību sankcijām. 19% norādīja, ka uzņēmums iepriekš eksportēja vai importēja preces, kuras tagad aizliegts importēt vai eksportēt. Abos gadījumos biežāk šādu atbildi atzīmēja uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem eur. Jāpiebilst, ka neliela daļa (pāris procenti) no tiem, kurus sankcijas neskāra, šajā jautājumā tomēr atzīmēja arī kādu no aspektiem, kas tos ietekmēja sankciju sakarā.
  • Dalījumā pa uzņēmumu grupām var redzēt, ka biežāk sankciju ietekmi izprot un ievieš nepieciešamos procesus uzņēmumi ar lielāku darbinieku skaitu (virs 20) un lielāku apgrozījumu (virs 3 miljoniem eur). Tāpat arī uzņēmumi no Rīgas. Biežāk ieviest procesus sankciju ievērošanai nav nepieciešamības mazajiem uzņēmumiem (10 līdz 19 darbiniekiem), ar mazāku apgrozījumu (līdz 1 miljonam eur).Teju 80% uzņēmumu ir svarīgi ievērot sankcijas, jo par to neizpildi draud kriminālatbildība vai reputācijas riski. Nedaudz vairāk par pusi – 57% –  nodrošina darbinieku izglītošanu sankciju jautājumos un liek ievērot sankciju regulējuma prasības. 42% vērtē saņemto atbalstu no valsts iestādēm par sankciju ievērošanu, kā pietiekamu. Tomēr tas arī atklāj, ka vairāk nekā puse uzņēmumu, iespējams, vēlētos lielāku valsts atbalstu vai skaidrāku vadlīniju pieejamību. 78% nesaskaras ar problēmām sankciju praktiskā izpildē, kā arī 73% nav grūtību izprast sankciju regulējumu.
To top