Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

• noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
• noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;
• noskaidrot izpratni par rūpnieciskā īpašuma saikni ar uzņēmējdarbības attīstību;
• noskaidrot attieksmi pret rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem;
• noskaidrot informētību un attieksmi pret MVU fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”.

Pētījuma galvenie rezultāti:

• 73% ir dzirdējuši kaut ko par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības veidiem. 13% norādījuši, ka nav dzirdējuši, savukārt 14% nav atbildes uz šo jautājumu (izvēlējušies atbildi «grūti pateikt»).
• 64% norādījuši, ka rūpnieciskais īpašums ietver tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu un produktu aizsardzību. 27% respondentu norādījuši, ka rūpnieciskais īpašums ietver ekskluzīvas tiesības, kas palīdz cīnīties pret savu ideju kopēšanu, un 22% norāda, ka rūpnieciskais īpašums ir ideju un inovāciju attīstības instruments. 9% šķiet, ka tā ir mākslas un literāro darbu aizsardzības forma, savukārt 21% nezina, ko ietver rūpnieciskais īpašums.
• Salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, nedaudz ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri savas zināšanas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā vērtē kā kopumā sliktas: 2019. gadā tādi bija 49% respondentu, 2022. gadā 46% un 2024. gadā 54% respondentu. Kā kopumā labas savas zināšanas šogad vērtē 7% respondentu, savukārt 24% savas zināšanas vērtē kā vidējas.
• Visbiežāk respondenti uzskata, ka informāciju par rūpniecisko īpašumu var saņemt Patentu valdē – šo atbilžu variantu atzīmējuši 52% respondentu. Pārējās iestādes atzīmētas retāk, attiecīgi, Latvijas investīciju un attīstība aģentūra – 21%, Biznesa inkubators – 12%, Ekonomikas ministrija – 11%. Pārējās nosauktās iestādes nav sasniegušas 10% slieksni.
• 71% respondentu uzskata, ka Patentu valdes funkcijas ir reģistrēt preču zīmes un dizainparaugus, kā arī piešķirt patentus (66%). 42% uzskata, ka  Patentu valdes funkcija ir uzraudzīt intelektuālā īpašuma tiesību  pārkāpumus. 29% respondenti kā Patentu valdes funkciju norāda sabiedrības informēšanu par intelektuālo īpašumu. 14% respondentu atzīst, ka nezina, kuras ir Patentu valdes funkcijas.
• 52% uzskata, ka iestādes nosaukums «Patentu valde» atspoguļo galvenās iestādes darbības jomas, savukārt 17% uzskata, ka nosaukums neatspoguļo galvenās iestādes darbības jomas.
• 45% respondentu kopumā piekrīt apgalvojumam, ka rūpnieciskā īpašuma aizsardzība ir sarežģīts process. 11% ir tādi, kuri šim apgalvojumam kopumā nepiekrīt. Līdzīgs vērtējuma sadalījums ir arī apgalvojumam «Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība ir dārgs process» – 44% respondentu šim apgalvojumam kopumā piekrīt, 11% kopumā nepiekrīt. Nedaudz mazāk atbalstītāju ir apgalvojumam «Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēma ir pieejama ikvienam Latvijā – 32% šim apgalvojumam kopumā piekrīt, kamēr 17% kopumā nepiekrīt. Krietni mazāk respondentu piekrīt apgalvojumam «Zina, kā rīkoties, lai aizsargātu savu rūpniecisko īpašumu» – kopumā piekrīt 19%, kopumā nepiekrīt 36%. Vēl mazāka atsaucība un lielāka neskaidrība respondentu vidū ir par apgalvojumu «Rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai ir pieejams finansiāls atbalsts»: 16% kopumā piekrīt, 17% kopumā nepiekrīt.
• Līdzīgi kā iepriekš notikušajās aptaujās 2019. un 2022. gadā, respondenti visvairāk piekrīt apgalvojumam, ka reģistrēta rūpnieciskā īpašuma tiesības paaugstina uzņēmuma vērtību (kopumā piekrīt 68%, kopumā nepiekrīt 5%). Apmēram 64% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju piekrīt apgalvojumam, ka reģistrēts rūpnieciskais īpašums uzlabo uzņēmuma reputāciju (kopumā nepiekrīt 8%). 62% respondentu kopumā piekrīt, ka rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrēšana nodrošina tā īpašniekam sava radītā darba aizsardzību pret ļaunprātīgu kopēšanu vai izmantošanu bez atļaujas (9% kopumā nepiekrīt). Apgalvojumam, ka labāka uzņēmuma reputācija, kuru nodrošina rūpnieciskā īpašuma reģistrācija, nozīmē lielāku peļņu, piekrīt mazāk nekā puse no aptaujātajiem (47% respondentu), savukārt 17% kopumā nepiekrīt. Apgalvojumam, ka ierobežojumi, kas saistīti ar rūpniecisko īpašumu, kavē tehnoloģisko un ekonomisko progresu, 31% kopumā nepiekrīt, bet 24% – kopumā piekrīt.
• Domājot par iemesliem, kāpēc uzņēmumam vajadzētu nostiprināt tiesības uz rūpniecisko īpašumu, tāpat kā 2019. un 2022. gada aptaujā, par trīs svarīgākajiem iemesliem respondenti uzskata: 1. rūpnieciskā īpašuma reģistrācija palīdz uzturēt godīgu konkurenci (atzīmējuši 42%); 2. palīdz izveidot spēcīgu identitāti (42%); 3. veicina preces/produkta atpazīstamību (40%). Aptuveni trešdaļa respondentu uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem ir investīciju piesaiste (30%). 23% atzīmējuši, ka uzņēmumam vajadzētu nostiprināt tiesības uz rūpniecisko īpašumu, jo tas veicina uzņēmuma izaugsmi. 18% uzskata, ka tiesību nostiprināšana var palīdzēt iesaistīties sadarbības projektos. 7% uzskata, ka uzņēmumam nevajag nostiprināt savas tiesības uz rūpniecisko īpašumu.
• No piedāvātājiem atbilžu variantiem par Patentu valdes sniegtajām iespējām uzņēmējiem, visatsaucīgāk respondenti vērtē bezmaksas informatīvās lekcijas – tās atbalstītu vairāk kā puse (58%). Padziļinātas ekspertu konsultācijas par noderīgām uzskata 47% respondentu, savukārt 36% vēlētos rūpnieciskā īpašuma novērtēšanas rīku, kas nosaka rūpniecisko īpašumu naudas izteiksmē. Tikai 4% norādījuši, ka papildus nekas nav nepieciešams.
• Pārliecinoši lielākā daļa respondentu (73%) uzskata, ka būtu noderīgi, ja uzņēmumi jau to reģistrācijas brīdī saņemtu informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzību (t.i., kur, ko un kā Latvijā šajā jomā ir iespējams un ieteicams darīt). 7% uz šo jautājumu ir atbildējuši noliedzoši.
• Kā trīs teju vienlīdz novērtētas problēmas, ar kurām var saskarties, ja netiek aizsargāts īpašums, ir: 1. ļaunprātīgas kopēšanas dēļ uzņēmums var gūt ievērojamus finansiālus zaudējumus (norādījuši 63% respondentu); 2. inovatīva ideja vai komerciāli veiksmīgs produkts/prece var tikt kopēts (62%); 3. ir grūtāk pierādīt, kam pieder tiesības uz ideju vai produktu/preci (61%). Salīdzinoši mazāk respondentu uzskata, ka īpašuma neaizsargāšanas gadījumā neaizsargātu produktu/preci ir grūtāk ieviest jaunos tirgos.
• 85% respondentu nepieder neviens no rūpnieciskā īpašuma objektiem. No tiem respondentiem, kuriem pieder kādas reģistrētas tiesības, lielākajai daļai (12%) pieder tiesības uz preču zīmi. 3% atzīmējuši, ka viņiem pieder tiesības uz dizainparaugu, 2% – ka pieder tiesības uz patentu.
• 3% no visiem aptaujātajiem pēdējo 3 gadu laikā ir pieteikušies kāda rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procesam Patentu valdē. Attiecīgi, 94% nav pieteikušies.
• No tiem respondentiem, kuru uzņēmums pēdējo 3 gadu laikā ir pieteicies kāda rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procesam Patentu valdē, visapmierinātākie (70% kopumā apmierināti) ar rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procesa ātrumu. 20% norādījuši, ka kopumā ar procesa ātrumu nav apmierināti. 63% ir kopumā apmierināti ar procesa vienkāršumu un saprotamību, taču 25% ar šo aspektu kopumā nav apmierināti. Savukārt vismazāk apmierināti respondenti ir ar procesa izmaksām – kopumā apmierināti ir 58% respondentu, taču gandrīz trešdaļa kopumā nav apmierināti.
• No tiem respondentiem, kuru uzņēmums pēdējo 3 gadu laikā ir pieteicies kāda rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procesam Patentu valdē, aptuveni puse (53%) uzskata, ka tiesību reģistrācija neko nemainīja uzņēmējdarbības attīstībā. 32% aptaujāto uzskata, ka tiesību reģistrācija kopumā ir uzlabojusi uzņēmējdarbības attīstību, kas ir par 5% mazāk nekā 2022. gada pētījumā (2022. gadā 37% uzskatīja, ka tiesību reģistrācija kopumā ir uzlabojusi uzņēmējdarbības attīstību).
• Respondenti savas zināšanas saistībā ar preču zīmēm un to reģistrāciju vērtē kā kopumā sliktas – šādu vērtējumu snieguši gandrīz puse (49%) respondentu. Salīdzinot ar 2019. un 2022. gada pētījumu rezultātiem, arī šogad nemainīgi 24% respondentu savas zināšanas vērtē kā vidējas. Šogad 10% respondentu savas zināšanas vērtē kā kopumā labas.
• Šī gada aptaujā, tāpat kā 2019. un 2022. gada aptaujās, respondenti visbiežāk kopumā piekrīt apgalvojumam, ka ir svarīgi parūpēties par savas preču zīmes aizsardzību: kopumā piekrīt 84% respondentu, kopumā nepiekrīt 2,5%. Otrajā vietā, tāpat kā iepriekš, ir apgalvojums, ka reģistrēta preču zīme ir efektīvas zīmolvedības sastāvdaļa. Šim apgalvojumam piekrīt 77% respondentu, kopumā nepiekrīt 4,8%.
• 76% kopumā piekrīt, ka ar reģistrāciju preču zīmes īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības aizliegt citiem izmantot identisku vai līdzīgu zīmi. Šim apgalvojumam kopumā nepiekrīt 4,9% respondentu. Apgalvojumam, kurš šogad aptaujā iekļauts pirmo reizi – «Reģistrēta preču zīme palīdz piesaistīt investīcijas (piesaistīt investorus uzņēmuma attīstībai)» – guvis salīdzinoši mazāk piekritēju. Mazāk par pusi (47%) šim apgalvojumam kopumā piekrīt, 18% aptaujāto kopumā nepiekrīt.
• Tāpat kā iepriekš veiktajos pētījumos, lielākā daļa respondentu savas zināšanas patentu jomā vērtē kā kopumā sliktas (54%), 23% tās vērtē kā vidējas, tikai 6% – kā kopumā labas.
• Tie respondenti, kuriem pieder tiesības uz patentu, savas zināšanas vērtē augstāk – 46% norādījuši, ka tās ir kopumā labas, 29% – ka kopumā sliktas, 29% – ka vidējas.
• Vislielākais atbalsts ir apgalvojumam «Patents tā īpašniekam dod tiesības uz noteiktu laiku aizliegt citiem ražot un arī tirgot produktus, kuros ietverts patentētais izgudrojums» – tam kopumā piekrīt 75% aptaujāto, un kopumā nepiekrīt 6% aptaujāto. Otrs lielākais atbalsts ir apgalvojumam «Patenta iegūšana uzlabo uzņēmuma konkurētspēju» – tam kopumā piekrīt 68% respondentu. 9% kopumā nepiekrīt. 54% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka patenti palīdz iegūt investīcijas (piesaistīt investorus inovatīva produkta izstrādei). Šim apgalvojumam nepiekrīt 13% respondentu. 52% piekrīt apgalvojumam, ka patents pats ir spēcīgs rīks, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Piektā daļa respondentu (20%) tomēr sliecas nepiekrist šim apgalvojumam.
• Tikai 6% respondentu savas zināšanas par dizainparaugiem vērtē kā kopumā labas. 21% norādījis, ka, viņuprāt, tās ir vidējas, savukārt 55% – ka tās ir kopumā sliktas. 18% izvēlējušies atbilžu variantu «grūti pateikt».
• No anketā iekļautajiem apgalvojumiem par dizainparaugiem vislielāko atbalstu (kopumā piekrīt) respondenti pauž apgalvojumam «Ir svarīgi savlaicīgi parūpēties par sava dizaina aizsardzību» – kopumā piekrīt 78% respondentu, kopumā nepiekrīt 3,6%, un 20% nevar sniegt vērtējumu («grūti pateikt»). 74% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka ir vieglāk pierādīt savas tiesības uz dizainparaugu, ja tas ir reģistrēts. Šim apgalvojumam kopumā nepiekrīt 4,8% respondentu, bet 21% norādījuši «grūti pateikt». 32% respondentiem nav atbildes apgalvojumam «Īpašnieks var aizliegt citiem izmantot izstrādājumus, kuru dizains būtiski neatšķiras no reģistrētā dizainparauga». Šim apgalvojumam kopumā piekrīt 53% aptaujāto, kopumā nepiekrīt 14%. Vispiesardzīgāk respondenti vērtē apgalvojumu, ka dizainparaugs pasargā no kopēšanas un atdarināšanas. Šim apgalvojumam kopumā nepiekrīt piektdaļa respondentu (21%), kopumā piekrīt 52%, un 27% norādījuši «Grūti pateikt».
• Kopš iepriekšējā pētījuma, kas tika veikts 2022. gadā, par 2% ir pieaudzis to respondentu skaits (11% respondentu), kuri atzīst, ka viņu uzņēmums ir saskāries ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu. 77% aptaujāto norāda, ka ar šo saskarties nav nācies, savukārt 11% ir grūti pateikt
• Atbildēs uz jautājumu, cik lielā mērā respondents piekrīt vai nepiekrīt minētajiem apgalvojumiem par viltojumiem, viennozīmīgs respondentu atbalsts ir diviem apgalvojumiem: 1. viltojumi kropļo godīgu konkurenci – kopumā piekrīt 74% respondentu; 2. viltotu preču iegāde rada negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību – kopumā piekrīt 69% aptaujāto. Neviennozīmīgi vērtēti nākamie divi apgalvojumi, proti: 3. viltojumu un pirātisku preču iegāde ir veids kā ietaupīt – šim apgalvojumam kopumā nepiekrīt 43% respondentu, kopumā piekrīt 39%, bet grūti pateikt ir 18% respondentu; 4. viltotu preču iegāde samazina darba vietu skaitu – 29% kopumā nepiekrīt, 37% kopumā piekrīt, un 34% ir grūti pateikt.  Vismazāko atbalstu respondenti pauduši šiem apgalvojumiem: 5. viltotās preces mūsdienās ļoti līdzinās oriģinālajiem ražojumiem, tāpēc nav racionāli pārmaksāt – kopumā nepiekrīt 50%, kopumā piekrīt 25%, grūti pateikt ir 25% respondentu; 6. viltojumu un pirātisko preču iegāde ir «protests» pret lielajiem zīmoliem – kopumā nepiekrīt 53% respondentu, kopumā piekrīt 22%, un grūti pateikt ir 24% respondentu; 7. mūsdienu piedāvājumu pārpilnā tirgū viltotas produkcijas iegāde nav nekas nosodāms – kopumā nepiekrīt  64%, kopumā piekrīt 17%, un grūti pateikt ir 19% respondentu.
• 79% no visiem respondentiem nav izmantojuši nevienu no aptaujā minētajiem atbalsta rīkiem. No tiem, kuri ir izmantojuši, visbiežāk kā atbalsta rīks norādītas Patentu valdes konsultācijas (4%), LIIA (2%) un MVU fonds «Idejas stiprākam uzņēmumam» (2%).
• Salīdzinot ar 2022. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka šogad vairāk respondentu ir atzīmējuši, ka neko nav dzirdējuši par MVU fondu «Idejas stiprākam uzņēmumam» – 2022. gadā tādi bija 65% respondentu, šogad – 79%. Šogad 8% norādījuši, ka ir dzirdējuši par šāda fonda esamību, bet neko tuvāk nezina; 2% – ka kopumā zina, bet ne sīkumos; 0,3% – ka ir ļoti labas zināšanas, savukārt 10% – ka ir grūti pateikt.
• No tiem respondentiem, kuri kopumā zina par Eiropas Komisijas un EUIPO iniciatīvu MVU fonda «Idejas stiprākam uzņēmumam», 66% nav izmantojuši/pieteikušies fonda pakalpojumiem. Fonda pakalpojumiem kopumā ir pieteikušies/ir tos izmantojuši 31% no respondentiem, visbiežāk norādot 75% līdzfinansējumu ES preču zīmei un/vai dizainparaugam (norādījuši 16% no zinātājiem).
• No respondentiem, kuru uzņēmums ir izmantojis vai pieteicies uz kādu no MVU fonda pakalpojumiem, 85% atzīst, ka pieteikties bija kopumā vienkārši.
• No respondentiem, kuru uzņēmums ir izmantojis vai pieteicies uz kādu no MVU fonda pakalpojumiem, 84% norāda, ka MVU fonda piedāvātie pakalpojumi bijuši kopumā noderīgi.