Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma ietvaros tik izvirzīti uzdevumi apzināt informācija par atalgojuma līmeņiem un struktūru privātās un publisko personu kapitālsabiedrības Latvijā un ārvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Čehijā un Polijā un iegūto datu analīzes rezultātā sniegt rekomendācijas publisko personu kapitālsabiedrību atlīdzības politikas sistēmas uzlabošanai Latvijā, kā arī ieteikumus privāto kapitālsabiedrību valdes locekļu un padomes locekļu vidējās atlīdzības datu izmantošanai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai, t.sk. kapitālsabiedrību iedalījumam, piemēram pēc lieluma, darbības jomas, nozares vai kapitālsabiedrības struktūras vai valdes, padomes locekļu pārraudzības jomas kapitālsabiedrībā, fiksētās un mainīgās daļas proporcijām, sociālajām garantijām u.c. elementiem.

Pētījuma rezultātā tiek norādīts, ka šobrīd Latvijā izveidotais publisko kapitālsabiedrību valdes atalgojuma modelis daļēji neatbilst privāto kapitālsabiedrību un salīdzināmo ārvalstu publisko kapitālsabiedrību valdes atalgojuma modelim, tādēļ ne vienmēr nodrošina atalgojuma konkurētspēju. Vienlaikus tiek identificētas citas jomas, kas tieši neietekmē atalgojuma konkurētspēju, bet kurās nav nodrošināts pietiekami skaidrs regulējums. Būtiskākie ieteikumi ir stiprināt koordinācijas institūcijas kapacitāti un veidot publiskā sektora kapitālsabiedrībām diferencētu atalgojuma sistēmu, ieviešot jauktās atlīdzības modeli padomes locekļiem, iespēju valdes locekļiem daļu atlīdzības mainīgās daļas izmaksāt personāla akciju veidā, un atlīdzības noteikšanā ņemt vērā kapitālsabiedrības izvirzītos mērķus un atkarību no valsts budžeta līdzekļiem. Pētījuma ietvaros iegūtie dati par atalgojuma līmeņiem nav pietiekami reprezentatīvi, lai tiktu tieši piemēroti atalgojuma līmeņa noteikšanai.