Pētījumu un publikāciju datu bāze

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei

Pētījuma mērķis:

Projekta mērķis ir izvērtēt valsts kapitālsabiedrību (VKS) korporatīvās pārvaldības principus un esošās kapitāla struktūras, ar mērķi identificēt trūkumus, un izveidot visaptverošu VKS finansēšanas metodoloģiju optimālu kapitāla struktūru iegūšanai, paturot prātā vietējā kapitāla tirgus attīstības aspektu.

Pētījuma uzdevums:
  • Valsts kapitālsabiedrību korporatīvās un finanšu pārvaldības analīze.
  • Valsts kapitālsabiedrību finansēšanas metodoloģijas izstrāde.
  • Rekomendāciju un «ceļa kartes» izstrāde valsts kapitālsabiedrību finansēšanas metodoloģijas ieviešanai.
Nodošanas datums:
16.06.2021
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Pārresoru koordinācijas centrs (darbību izbeigusi institūcija)
pkc@pkc.mk.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Pārresoru koordinācijas centrs (darbību izbeigusi institūcija)
pkc@pkc.mk.gov.lv
Politikas joma:
Publiskās pārvaldes politika
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveidei
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Projekta laikā tika veiktas vairākas intervijas un semināri ar dažādu līmeņu iesaistītajām pusēm, lai iegūtu atgriezenisko saiti par valsts kapitālsabiedrību (VKS) pārvaldības ietvaru un piedāvāto valsts kapitālsabiedrību finansēšanas metodoloģiju. Papildus tika organizētas vairākas sarunas ar projekta mērķim atbilstošām publiskām un privātām institūcijām, lai noteiktu labo praksi un izsvērtu dažādus piedāvāto risinājumu piemērotību.

VKS pārvaldībā ir identificēti strukturāli izaicinājumi, kam nepieciešama kompleksu un uz labās prakses piemēriem balstītu risinājumu ieviešana. VKS finansēšanas metodoloģijas pamatelements ir skaidra VKS segmentācija, kas palīdz valstij noteikt tās pārvaldības mērķus un intereses noteiktām VKS grupām, kā arī palīdz noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem VKS ir jāizvirza to finanšu mērķi.

Kopš 2015. gada Latvijas VKS saistību apjoms ir pieaudzis, un 2019. gadā pārsniedza salīdzināmos rādītājus. Tajā pašā laikā, Latvijas VKS izaugsmes tempi ir būtiski atpalikuši no Eiropas VKS un privātiem uzņēmumiem. VKS pielieto finansēšanas instrumentu spektrs ir nediversificēts, ar lielu uzsvaru uz valsts atbalstu, nesadalīto peļņu, un banku finansējumu. Piedāvātā metodoloģija paredz principus, kas veicina aktīva īpašnieka lomu Latvijas VKS, un nodrošina rāmi optimālu kapitāla struktūru iegūšanai pielietojot diversificētus finansējuma avotus.

To top