Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.

• Situācijas raksturojumu, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka tiesiskais regulējums, t.sk., arī aizliegumus apkopot noteiktus datus;
• Valsts institūciju, to padotībā un pārraudzībā esošo iestāžu (respektīvi, administratīvi) uzkrāto datu apzināšanu; šo datu uzglabāšanas vietņu apzināšanu, t.sk. analīze, cik no šiem datiem un kādā apmērā tiek publicēti atvērto datu portālā;
• Valsts institūciju, to padotībā un pārraudzībā esošo iestāžu datu raksturojumu: jomas, atjaunošanas biežums, analīzes griezumi.

Pētījums rāda, ka kopumā valsts iestāžu fiksētie administratīvie dati vienlīdzības datu griezumā tiek publicēti ļoti šaurā apmērā. Lai gan Tiesībsarga likums nosaka iespēju piekļūt jebkuru iestāžu datiem pēc nepieciešamības, potenciāla problēma ir ātra un lietotājam ērta vienlīdzības datu izgūšana analīzei no administratīvo datu IS/ reģistriem. Šī problēma izriet no iepriekš minētās valsts iestāžu īstenotās datu publiskošanas politikas. Galvenais tiesību akts šeit ir Informācijas atklātības likums, kurš lēmumu pieņemšanu par datu publicēšanu lielā mērā atstāj iestāžu pašu ziņā. Attiecīgi pētījums rāda, ka, pirmkārt, iestādēm ir raksturīga datu publicēšana apkopotā veidā, bez iespējas to analizēt vienlīdzības datu griezumā, kā arī pēc vairākām vienlīdzības pazīmēm vienlaikus (dažādos starpgriezumos). Otrkārt, vienlīdzības datu publicēšana ir ierobežota kā iestādes interneta vietnē, tā vēl retāk tā ir publicēta atvērto datu portālā. Redzams, ka šobrīd nepastāv noteikta, skaidra politika attiecībā uz valsts iestāžu datu publicēšanu atvērto datu portālā, turklāt tādā apmērā, lai tā ļautu analizēt situāciju vienlīdzības jomā. Informācijas atklātības likums nosaka, ka atvērtie dati iekļaujami pēc iestādes pašas iniciatīvas. Tie var tikt publicēti kā iestādes internetā vietnē, tā atvērto datu portālā, turklāt nolasīšanai ar atšķirīgām lietojumprogrammām. Alternatīvs vienlīdzības datu avots noteiktās jomās var būt oficiālais statistikas portāls, taču tā saturs ir ierobežots, jo to nosaka MK noteikumi par valsts statistikas programmu noteiktam laika posmam. Šī programma ir nodalīta no datu publicēšanas atvērto datu portālā, tiesību aktos nav noteikta atvērtā datu portālā publicētās informācijas saistība ar oficiālo statistikas portālu, piemēram, to savstarpējo papildinātību.