Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.
Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) piesārņojuma lomu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā.
Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas ĪJT platībā. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā.
Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijām (N un P savienojumi) 8 vietās ĪJT upju baseinos – ūdens paraugi ne retāk kā reizi mēnesī.
Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses rekomendācijām.
Ilggadīgie lauksaimniecības noteču monitoringa dati pierāda, ka lauksaimniecības ietekmētajās teritorijās slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās ir atkarīga no antropogēnās ietekmes. Novērotajām slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijām ir raksturīga izteikta mainība pētījuma vietu ietvaros, kā arī sezonālā, ikgadējā un ilgtermiņa griezumā. Nitrātu – slāpekļa koncentrācijas ūdeņos samazinās palielinoties pētniecības līmenim. Augstākās koncentrācijas novērotas eksperimentālo lauciņu un drenu sistēmu izpētes līmeņos, kam seko novadgrāvji, mazās un vidējās upes.