Pētījumu un publikāciju datu bāze

6.3.1.4.i. investīciju 1.kārtas atbalsta programmas ietekmes izvērtēšanas pētījums (ex-post)

Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Ieva Plūme
+371 22811019

6.3.1.4.i. investīciju 1.kārtas atbalsta programmas ietekmes izvērtēšanas pētījums (ex-post)

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. punkta “Likuma vara” 6.3.1.4.i. investīcijas programmas 1. kārtas projektu rezultātus un ietekmi.

Pētījuma uzdevums:

Ex-post izvērtējums 22.11.2022. MK noteikumu Nr. 740 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes “Likuma vara” 6.3. reformu un investīciju virziena “Publiskās pārvaldes modernizācija” 6.3.1. reformas “Publiskās pārvaldes modernizācija” 6.3.1.4.i. investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.740) 1.kārtas granta programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījumam mērķu sasniegšanā (turpmāk – Izvērtējums).

Nodošanas datums:
31.05.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Sabiedrības integrācijas fonds
pasts@sif.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Sabiedrības integrācijas fonds
pasts@sif.gov.lv
Politikas joma:
Eiropas savienības fondi un citi ārvalstu finašu instrumenti
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Turpmāku NVO projektu konkursu prioritāšu plānošanā. Tiks izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem un ieviesējiem, lai tiktu nodrošināta investīciju pēctecība nākamajā plānošanas periodā (2026./2027.gadā uzsākta plānošana).
Pētījuma finansēšanas avots:
Cits
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Atveseļošanas fonds, valsts budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
28800 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Projektam ir svarīga un sistēmiska ietekme uz NVO stabilu institucionālo pamatu stiprināšanu mazaizsargāto interešu pārstāvniecībā sociālās drošības jomā un publiskā finansējuma uzraudzībā, metodoloģiskās bāzes uzlabošanu un kritisko problēmjautājumu aktualizēšanu publiskajā telpā.

  • Būtiski paplašinājies NVO un to pārstāvju loks, ar uzlabotu izpratni finanšu un budžetu jautājumos, lai kvalitatīvi uzraudzītu publiskā finansējuma lietderīgu un mērķorientētu izlietojumu, kā arī uzlabojusies NVO pārstāvju kompetence projektu vadības jomā.
  • Ir notikusi veiksmīga zināšanu pārnese no dažādiem sociālās aizsardzības un mazāk aizsargāto grupu interešu aizstāvības jomas ekspertiem uz NVO pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot šo zināšanu intensīvāku, lietderīgāku un veiksmīgāku pielietošanu NVO darbā, kas ilgtermiņā uzlabos sasniegtos NVO darba rezultātus un kopējo NVO darba efektivitāti.
  • Atspēriens NVO institucionālajai izaugsmei – investīcijas un atbalsts ir snieguši svarīgu impulsu Latvijas NVO sektora attīstībai, palīdzot organizācijām transformēties par kvalitatīviem un kompetentiem partneriem interešu pārstāvniecībā un finansējuma uzraudzībā un politisko procesu ietekmētājiem. Īstenotās darbības ir vērtējamas kā stratēģisks “atspēriena punkts” turpmākai sektora izaugsmei.
  • Obligātā sadarbības partneru iesaiste ir sekmējusi projektu tematiskā un reģionālā tvēruma paplašināšanos un starpnozaru ekspertīzes mobilizēšanos, ko atsevišķai organizācijai grūtāk nodrošināt. Tādēļ tas ir vērtējams kā nozīmīgs programmas dizaina elements.
  • Partneru piesaiste reizēm notika ļoti fragmentēti deleģējot noteiktas projekta daļas, kas neradīja pilnvērtīgu izpratni par kopējiem projekta mērķiem.
  • Pieļaujamā elastība projektu mērķu un iznākumu definēšanā rada iespēju projektu ieviesējiem precīzāk un niansētāk plānot projektu aktivitātes un mērķus, lai tie būtu piemērotāki konkrētās mērķa grupas vajadzībām. Šāda pieeja gan var radīt izaicinājumus vienotas izpratnes veidošanai par projektu mērķu savstarpējo saskanību un papildināmību programmas mērķa sasniegšanā no projektu ieviesēju un programmas uzraugu viedokļa.
To top