Pētījumu un publikāciju datu bāze

Aktivitāšu datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana emisiju aprēķinu uzlabošanai no šķīdinātāju sektora

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Agita Gancone

Aktivitāšu datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana emisiju aprēķinu uzlabošanai no šķīdinātāju sektora

Pētījuma mērķis:

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Pētījuma uzdevums:
  1. Novērtēt pieejamos RPPI sektora Šķīdinātāju apakšsektora aktivitāšu datus Latvijā, ko varētu izmantot SEG inventarizācijas un prognožu aprēķinos;
  2. Pēc šķīdinātāju aktivitāšu datu validācijas un veiktā datu izvērtējuma izstrādāt aprēķinu metodiku RPPI sektora šķīdinātāju apakšsektoriem, kas būtu pielietojuma Latvijas SEG inventarizācijas un prognožu aprēķinu uzlabošanai;
  3. Izpētīt un apkopot iespējamos aktivitāšu datu avotus, lai precizētu datus par ķīmisko vielu/produktu importēto un saražoto izlietojumu gada griezumā;
  4. Apzināt iespējamos aktivitāšu datu avotus (Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde (VIDMP), Valsts vides dienests (VVD), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), Vienotā Vides informācijas sistēma (VVIS) un citi iespējamie datu avoti), precizējot datus par ķīmisko vielu/produktu importu Latvijā un eksportu no tās, kā arī reālo patēriņu;
  5. Iepazīties ar SEG inventarizāciju1 RPPI sektora šķīdinātāju apakšsektoriem, un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (KPSP) vadlīnijām, Eiropas Vides aģentūras Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP/EVA) vadlīnijām par SEG inventarizācijas sagatavošanu;
  6. Veicot izpēti, iepazīties un ņemt vērā Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un piesaistīto ārējo ekspertu 2018. gada izstrādātā pētījuma “Par ķīmisko vielu apriti Latvijā SEG un Piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu uzlabošanai no šķīdinātāju sektora”4 rezultātus;
  7. Veicot izpēti, iepazīties un ņemt vērā LVĢMC 2022. gadā sagatavoto informāciju “Sākotnējās izpētes veikšana par iespējām uzlabot nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisiju aprēķinus šķīdinātāju sektorā.
Nodošanas datums:
15.11.2024
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Politikas joma:
Klimata politika
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
SEG inventarizācijas aprēķinu uzlabošanai
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Valsts budžeta apakšprogrammas 33.01.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” līdzekļi
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
9975 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:
  1. Novērtēti pieejamie RPPI sektora Šķīdinātāju apakšsektora aktivitāšu dati Latvijā, ko var izmantot SEG inventarizācijas un prognožu aprēķinos;
  2. Pēc šķīdinātāju aktivitāšu datu validācijas un veiktā datu izvērtējuma izstrādāta aprēķinu metodika RPPI sektora šķīdinātāju apakšsektoriem, kas ir pielietojuma Latvijas SEG inventarizācijas un prognožu aprēķinu uzlabošanai;
  3. Izpētīti un apkopoti iespējamie aktivitāšu datu avoti, lai precizētu datus par ķīmisko vielu/produktu importēto un saražoto izlietojumu gada griezumā;
  4. Apzināti aktivitāšu datu avoti (Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde (VIDMP), Valsts vides dienests (VVD), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), Vienotā Vides informācijas sistēma (VVIS) un citi iespējamie datu avoti), precizējot datus par ķīmisko vielu/produktu importu Latvijā un eksportu no tās, kā arī reālo patēriņu;
  5. Izpētīts SEG inventarizācijas RPPI sektora šķīdinātāju apakšsektors, un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (KPSP) vadlīnijas, Eiropas Vides aģentūras Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP/EVA) vadlīnijas par SEG inventarizācijas sagatavošanu.
To top