Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.
Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU);
Izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (LVMI “Silava”);
Raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI “Silava” un AREI);
Turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI “Silava” un AREI)
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2023/839, ar ko groza Regulu (ES) 2018/841 atti ecībā uz darbības jomu, ziņošanas un izpildes noteikumu vienkāršošanu un dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un Regulu (ES) 2018/1999 atti ecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes ziņošana 2021.-2030. gadā ir obligāta un pēc 2025. gada aramzemju un ilggadīgo zālāju radītās SEG emisijas iekļautas kopīgā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora mērķī un visām oglekļa krātuvēm jānodrošina augstākā (tier 3) līmeņa SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinu metožu ieviešana. Jaunus izaicinājumus SEG inventarizācijas sistēmas pilnveidošanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2023/839 V pielikuma 3. daļa, kurā noteiktas jaunas zemes izmantošanas kategorijas SEG emisiju ziņošanai.
Iepriekšējos pētījuma etapos veicām empīrisko datu ieguvi, lai raksturotu daļējas augsnes apstrādes un dažādu pasējas augu ietekmi uz SEG emisijām no augsnes un oglekļa apriti, kā arī lai izstrādātu vienādojumus SEG emisiju raksturošanai no aluviālās augsnēs zālājos un aramzemēs. Lai pilnveidotu jau izstrādātos aprēķinu vienādojumus un samazinātu to nenoteiktību, turpināta empīrisko datu ieguve un analīze. Pētījuma ietvaros risināti jautājumi, kas saistīti ar inventarizācijas un prognožu ziņojumu pilnveidošanu, izstrādājot un integrējot LVMI Silava sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un citām institūcijām gatavojamajos ziņojumos augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu prognozes un ar tām saistītās N2O un CH4 emisijas no minerālaugsnēm un organiskajām augsnēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī vērtētas brīvprātīgo oglekļa piesaistes vienību platformu ieviešanas iespējas un iespējamās konsekvences atti ecībā uz SEG emisiju samazināšanas mērķu izpildi Latvijā.