Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt kvalitatīvu izpēti un analīzi par diskriminācijas situāciju Latvijā.

• veikt analīzi par likumos ietvertajiem diskriminācijas kritērijiem;
• analizēt statistikas datus par dažādām mazaizsargātām, diskriminācijas riskam pakļautām personu grupām Latvijā;
• izvērtēt Tiesībsarga biroja īstenoto praksi diskriminācijas novēršanas jomā laika periodā no 2021. gada līdz 2024. gada jūlijam;
• analizēt Latvijā iepriekš veiktus pētījumus diskriminācijas jomā;
• iepazīties ar LETA veiktās mediju izpētes rezultātiem un apkopot būtiskākos secinājumus par diskriminācijas situāciju;
• izpētīt informāciju par ES vienlīdzības indeksiem, tostarp attiecībā uz Latvijas situāciju citu ES dalībvalstu vidū;
• īstenot diskriminācijas jomas ekspertu aptauju, izmantojot Delfi metodi;
• sagatavot secinājumus par diskriminācijas situāciju Latvijā un izstrādāt ieteikumus;
• nepieciešamajiem uzlabojumiem jomā.

Veicot ekspertu aptauju pēc Delfi metodes principa, iegūti šādi secinājumi:

• Diskriminācijas kritēriji: eksperti uzskata, ka likumus nav nepieciešams papildināt ar
  kritēriju dzimtes identitāte un ārējais izskats. Tā vietā ir nepieciešams vairāk skaidrot
  netiešās diskriminācijas jēdzienu.
• Diskriminācijas likums: eksperti dalās viedokļos par nepieciešamību pēc viena
  diskriminācijas likuma. Daži uzskata, ka tas varētu palīdzēt labāk izprast diskrimināciju, bet
  citi norāda uz grūtībām skaidri atrunāt visus diskriminācijas gadījumus. Tā vietā
  nepieciešams nodrošināt līdzīgu detalizācijas pakāpi visos normatīvajos aktos, kas attiecas
  uz diskriminācijas tiesisko regulējumu.
• Atbildīgās iestādes: likumos, kuros ir norāde uz diskriminācijas aizliegumu, jānosauc
  atbildīgā iestāde – tiesībsargs, kas izskata diskriminācijas gadījumus un sniedz konsultatīvu
  atbalstu, kā arī veic uzraugošo funkciju. Papildinoši nepieciešams stiprināt tiesībsarga kā
  institūcijas kapacitāti, kura veic diskriminācijas jomas plānošanu un pārraudzību, tostarp
  normatīvo aktu jomā, un uzņemas koordinējošo funkciju starpinstitucionālas sadarbības
  veidošanā.
• Diskriminācijas apzināšanās: daļa sabiedrības nav informēta par savām tiesībām un
  diskriminācijas gadījumā nezina, kur meklēt palīdzību, neskatoties uz to, ka informācija
  tiesībsarga mājaslapā ir pieejama. Ne vienmēr cilvēki apzinās, ka tiek diskriminēti, īpaši
  sociāli mazaizsargātās grupas, piemēram, seniori, bērni, jaunieši, trūcīgas personas un
  personas ar garīgās veselības traucējumiem. Grupas, kas biežāk neiestājas par savām
  tiesībām, ir seniori, personas ar FT, cilvēku tirdzniecības upuri un vardarbības upuri.
• Tiesvedības izmaksas: priekšstats, ka diskriminācijas gadījumu tiesvedība var būt dārga, var
  atturēt cilvēkus no tiesvedības uzsākšanas. Tāpat būtisks faktors ir bailes no iespējamām
  sekām, kas var sekot no diskriminācijas veicēja puses.
• Diskriminācijas jēdziena lietošana: publiskajā vidē un medijos diskriminācijas jēdziens bieži
  tiek lietots nekorekti. Nereti tas tiek lietots, lai pievērstu uzmanību individuālām
  problēmām, kas nav diskriminācija.
• Jomas, kuras ekspertu ieskatā, būtu jāaktualizē vairāk: vecuma diskriminācija dažādās
  jomās, īpaši senioru diskriminācija nodarbinātībā; personu ar kustību, redzes, dzirdes un
  GRT diskriminācija vides (fiziskās, digitālās) piekļūstamības kontekstā un citās jomās;
  diskriminācija veselības aprūpē pēc sociālās izcelsmes un stāvokļa.