Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

Infekcijas slimībām ir būtiska ietekme gan uz dzīvnieku veselību, gan lauksaimniecības nozari, ietekmējot dzīvnieku produktivitāti un labturību. Infekciju slimību kontrole, tai skaitā profilaktiskā vakcinācija, ir nozīmīgs faktors dzīvnieku veselības, labturības un produktivitātes nodrošināšanā. Profilaktiskie pasākumi, īpaši efektīvu vakcinācijas stratēģiju ieviešana ir viens no svarīgākajiem instrumentiem infekcijas slimību ierobežošanai un kopējās ganāmpulka veselības uzlabošanai. Efektīva vakcinācijas stratēģija var būtiski samazināt slimību ierosinātāja izplatību, vienlaikus ierobežojot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinot antimikrobiālās rezistences (AMR) attīstības risku. Vakcīnu stratēģiju pielietošana ir izmaksu ziņā efektīvi un iedarbīgi instrumenti pārnēsājamo slimību profilaksei dzīvniekiem, un tāpēc tās var ierobežot AMR attīstību un samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Vienlaikus antimikrobiālo līdzekļu lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, veicinot antibiotiku atbildīgu lietošanu un vienlaikus nodrošinot augstu dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni, tāpēc ir nozīmīgi aktualizēt jautājumus par profilaktiskās vakcinācijas shēmām, to pielietošanu un pieejamību, tādejādi uzlabojot produktīvo dzīvnieku veselību un labturību, mazinot vajadzību lietot antimikrobiālos līdzekļus (AML). Šī projekta īstenošana bija vērsta uz lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu un cūku) vakcinācijas stratēģiju izvērtēšanu Latvijas saimniecībās, īpašu uzmanību pievēršot vakcinācijas prakses ietekmei uz antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Šajā pētījumā tika analizēta profilaktiskās vakcinācijas un antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas pieredze un viedoklis veterinārārstu vidū Latvijas ganāmpulkos. Pētījuma ietvaros tika izstrādāta aptaujas anketa praktizējošiem veterinārārstiem, lai noskaidrotu situāciju par profilaktiskās vakcinācijas pielietošanu dažādās saimniecībās un biežāk lietotajiem AML, kā arī lai analizētu kritērijus, kas nosaka vakcinācijas stratēģiju saimniecībās, akcentējot jautājumus par biodrošību un infekciju profilakses un kontroles pasākumu ieviešanu saimniecībās. Lai padziļināti izprastu faktorus, kas nosaka antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un profilaktisko vakcinācijas shēmu izvēli dažāda veida saimniecībās, tika veiktas telefonintervijas ar praktizējošiem veterinārārstiem. Šīs intervijas sniedza būtisku kvalitatīvo informāciju par reālajām veterinārmedicīniskās prakses situācijām un lēmumu pieņemšanas procesiem saimniecībās. Iegūtie dati sniedza nozīmīgu atainojumu esošai situācijai dažādās saimniecībās, palīdzot identificēt gan stiprās puses, gan trūkumus un izaicinājumus esošajā praksē. Pamatojoties uz iegūtiem rezultātiem tika izdarīti primārie secinājumu un rekomendācijas praktizējošiem veterinārārstiem. Projekta mērķis: “izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku” tika sasniegts, izpildot šādus uzdevumus: 1. Izvērtētas vakcinācijas tendences lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkos, ņemot vērā dzīvnieku veselības rādītājus, slimību izplatību un saimniecību iespējas; 2. Analizēta antimikrobiālo līdzekļu lietošana;
3. Sagatavoti primārie secinājumi un rekomendācijas praktizējošiem veterinārārstiem, lai nodrošinātu mērķtiecīgu infekcijas slimību kontroli, samazinātu antimikrobiālo zāļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.
Projekta rezultāti norāda uz nepieciešamību turpināt datu ieguvi. Tāpēc kā turpmākais solis būs fokusa grupu organizēšana, kur mērķtiecīgi vadītās diskusijās būs iespējams padziļināti analizēt vakcinācijas shēmu ieviešanas izaicinājumus, identificēt šķēršļus un iespējas, kā arī veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp praktizējošiem veterinārārstiem. Papildus nepieciešams apmeklēt saimniecības, lai veiktu punktprevalences datu ievākšanu tālākai analīzei.