Apkopot pieejamo informāciju par esošo AAL lietojumu dažādās kultūraugu grupās un salīdzināt to pret projekta izmēģinājuma datiem, lai prognozētu AAL lietojuma potenciālo samazinājumu uz ražas izmaiņām, kā arī informēt sabiedrību par to, ka, ievērojot labās lauksaimniecības principus, vides riski tiek mazināti vairākkārtīgi.
1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākam AAL lietojuma samazinājumam;
2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un herbicīdiem;
3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm.
Atskaitē “Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi” aprakstītie sasniegtie rezultāti galvenokārt atspoguļo:
1. AAL lietojuma analīzi Latvijas saimniecībās
Izstrādāta detalizēta statistika par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu dažādos reģionos, saimniecību lielumos un kultūraugos (zirņos, pupās, ziemas kviešos, auzās un ziemas rapsī). Tas ļāvis atklāt būtiskas iezīmes par izmantošanas paradumiem un atšķirībām starp saimniecību grupām.
2. Augšanas regulatoru ietekmes izpēti ziemas kviešos
Tika veikti lauka izmēģinājumi ar dažādām slāpekļa devām (N120, N150, N180), salīdzinot augšanas regulatoru ietekmi uz:
• augu augstumu
• veldres indeksu
• ražu
• graudu kvalitāti
• Gandrīz visos variantos netika konstatētas būtiskas atšķirības no kontroles, un pie zemākām slāpekļa devām iespējams regulatorus nelietot.
3. Fungicīdu shēmu efektivitātes izvērtējumu ziemas kviešos
Nodrošināts vairāku gadu izmēģinājumu rezultātu apkopojums:
• pierādīts, ka dalītais smidzinājums bieži efektīvāk ierobežo pelēkplankumainību un dzeltenplankumainību nekā vienreizējs
• mazākas devas darbojas ierobežoti
• bioloģiskais preparāts slimību ierobežošanā nebija efektīvs
4. Slimību izplatības uzskaite populārākajām ziemas kviešu šķirnēm
Veikta slimību attīstības dinamika šķirnēm ‘Bright’, ‘Lemmy’, ‘Arktis’, ‘Etana’, ‘Informer’, izmantojot monitoringa laukumus bez fungicīdiem. Tas nodrošina zinātnisku pamatu šķirņu salīdzināšanai slimību izturībā un palīdz pilnveidot rekomendācijas programmai “Vesels augs”.
5. Herbicīdu efektivitātes izvērtējumu lāčauzas ierobežošanai
Tika novērtēta vairākās saimniecībās neauglīgās jumtauzas un ispūrušās lāčauzas ierobežošana ar dažādām vielām un devām. Rezultāti:
• ierobežošanas efektivitāte variēja 7–88% robežās
• labāki rezultāti tika iegūti sējumos ar mazāku nezāļu biezību
6. Datu pārneses un zināšanu popularizēšana
Atskaitē norādīti arī komunikācijas rezultāti:
• zinātniski pētījumi prezentēti konferencēs
• tapusi populārzinātniska publikācija
• iepriekšējo gadu dati sistematizēti turpmākai analīzei
7. Atskaitē sasniegts:
• izveidota plaša datu bāze par AAL lietojumu Latvijā
• iegūti pierādījumi par regulatoru ietekmi ražošanas apstākļos
• noteiktas fungicīdu shēmu priekšrocības un ierobežojumi
• apstiprināts, ka bioloģisko preparātu efektivitāte nav pietiekama
• izvērtētas šķirņu slimību izturības nianses
• veikta nezāļu ierobežošanas stratēģiju efektivitātes analīze
• nodrošināta datu interpretācija un rekomendāciju attīstība lauksaimniekiem.