Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izstrādāt un aprobēt integrētu augsnes monitoringa indikatoru sistēmu augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai intensīvas lauksaimniecības apstākļos, lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus Zemgales līdzenuma etalonteritorijas piemērā LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai saistībā ar ES Augsnes uzraudzības (monitoringa) un ilgtspējas (noturīguma) direktīvas ieviešanu nākotnē Latvijā.

1. izstrādāt augsnes monitoringa indikatoru sistēmas izveides metodiku atkarībā no augsnes apstākļiem, to ietekmējošiem faktoriem un procesiem, augsnes veselīguma, lai noskaidrotu un novērtētu augsnes degradācijas riska faktorus, pamatojoties arī uz iepriekšējos izmēģinājumos iegūtajiem datiem;
2. novērtēt augsnes stāvokli un ierīkot izmēģinājumu atbilstoši ilggadīgā stacionāra shēmai;
3. noteikt un aprobēt kultūraugu ražas veidošanos, kvalitāti un barības elementu apriti atkarībā no augsnes apstākļiem, apstrādes veida un augu maiņas

Pētījuma ietvaros ir uzsākta integrētas augsnes monitoringa indikatoru sistēmas izstrāde un aprobēšana augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai intensīvas lauksaimniecības apstākļos, lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus Zemgales līdzenuma etalonteritorijas piemērā LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai saistībā ar ES Augsnes uzraudzības (monitoringa) un ilgtspējas (noturīguma) direktīvas ieviešanu nākotnē Latvijā.

Nozīmīgs pavērsiens Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē notika 2025. gada 23. oktobrī, kad Eiropas Parlamentā tika pieņemta Eiropas Padomes un Parlamenta direktīva par “Augsnes monitoringu un noturību” (https://eeb.org/european-parliament-seals-the-deal-of-first-ever-eu-law-on-soils/). Šīs direktīvas mērķis ir izveidot augsnes monitoringu, lai nodrošinātu augsnes veselību un apzinātu un novērstu augsnes degradāciju. Direktīva paredzēs augsnes veselības monitoringu un augsnes veselības novērtēšanu, kā arī ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus (European Commission, 2023b; European Environment Agency, 2024).

Augsnes direktīvā ir apskatīta galvenā problēma, ka pietrūkst visaptveroši, salīdzināmi, Eiropas līmeņa dati par augsnes stāvokli un direktīvas mērķi ir saistāmi ar augsnes veselības monitoringa izveidi un ieviešanu, augsnes stāvokļa uzlabošanu un augsnes apsaimniekošanas principu ieviešanu, cīnīšanos ar piesārņotajām vietām un veikt to apzināšanu. Lielākā daļa ES dalībvalstu ir izveidojušas vienu vai vairākas augsnes monitoringa sistēmas savās valstīs, lai gan šo sistēmu specifika dažādās valstīs atšķiras. Vairākos pētījumos ir uzsvērtas problēmas, kas saistītas ar datu salīdzināšanu un apmaiņu starp augsnes monitoringa sistēmām, vai nu tehnisku neatbilstību dēļ (piemēram, atšķirību izlases stratēģijās, analītiskajās metodēs un datu formātā), bet arī atšķirīgu izmaksu un juridisko prasību dēļ (Morvan et al., 2008; van Leeuwen et al., 2017; Cornu et al., 2023). Pašlaik augsnes monitoringa sistēmu datubāzes visās ES valstīs nav salīdzināmas, sadarbspējīgas vai neatbilst FAIR principiem (atrodams, pieejams, sadarbspējīgs un atkārtoti izmantojams).

Tādēļ šī ilgtermiņa pētījumu projekta ietvaros ir formulēti šādi nozīmīgākie izaicinājumi ilgtermiņa ar augsnes izpēti saistīto starptautisko stratēģiju (piemēram, ES augsnes stratēģija 2030. gadam, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam un Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanas izvērtēšanu, ES stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī dalību “Augsnes misijā”) saskaņošanai un ieviešanai, kā arī attiecīgās aktivitātes izpratnes veicināšanā lai rastu risinājumus augsnes veselības aizsardzībā un nodrošināšanā, saistībā ar:

• augsnes apsaimniekošanu un tās ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un vidi;
• augsnes oglekļa piesaistes veicināšanu klimata pārmaiņu mazināšanai reģionālā līmenī, t.sk. ņemot vērā oglekļa daudzumu (aprēķināšanu);
• zinātniskās kapacitātes un sadarbības stiprināšanu visā Eiropā, ietverot arī jauno augsnes zinātnieku apmācību;
• saskaņotas (harmonizētas) Eiropas augsnes informācijas atbalstīšanu, ietverot starptautiskos ziņojumus;
• augsnes apsaimniekošanas prakšu sekmēšanu, kas veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanā;

Līdzšinējās pētījumu iestrādnes kopš 2009. gada MPS “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai ir iekārtots izmēģinājumu stacionārs ar divām augsnes apstrādes sistēmām un trīs augu maiņām, kā arī ir īstenoti vairāki projekti, t.sk. valsts pētījumu programmas. Turklāt ir uzkrātas datu kopas par ilggadīgajiem novērojumiem saistībā ar ziemas kviešu ražu un kvalitāti, 5 atsevišķos laikos ievākto augsnes agroķīmiskie un fizikālie rādītāji, augu slimību novērojumu informāciju, nezāļu uzskaites datiem, kā arī barības elementu iznesi augu atliekās.

ES tiek īstenota ES augsnes stratēģija 2030. gadam (European Commission, 2021) ar mērķi panākt veselīgas augsnes ekosistēmas līdz 2050. gadam. Šī stratēģija nosaka:

• sistēmu un konkrētas rīcības, lai aizsargātu un atjaunotu augsni un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu;
• vīziju un mērķus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu veselīgas augsnes stāvokli, un līdz 2030. gadam ir noteiktas konkrētas rīcības.

ES Augšņu stratēģija ir viens no ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 rezultātiem (European Commission, 2021), lai veicinātu Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu (Fetting, 2020; European Commission, 2023a) – veselīgas augsnes ir nozīmīgas klimata neitralitātes sasniegšanai, tīrai aprites un bioekonomikai, lai ierobežotu pārtuksnēšanos un zemes degradāciju, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, nodrošinātu veselīgu pārtikas ražošanu un inovācijas lauksaimniecībā, kā arī aizsargātu cilvēku veselību.

No tā savukārt izriet “Augsnes misija” (angl. – A Soil Deal for Europe), kas balstīta pētniecībā un inovācijās. Augsnes misija atbalsta ES Augšņu stratēģijas īstenošanu, lai rastu risinājumus augsnes veselības aizsardzībā un nodrošināšanā (European Commission, 2021), t.sk. “dzīvo laboratoriju (angl. – Living Labs)” tīkla izveidi.

Eiropas Komisijā ir pieņemta vienošanās saistībā ar ilgtspējīgu oglekļa apriti saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” (angl. – Farm to Fork Strategy) (European Commission, 2020), izklāstot darbības, kuru mērķis ir iekļaut oglekļa lauksaimniecību kā “zaļu” uzņēmējdarbības modeli ar šādiem galvenajiem pasākumiem:

• Oglekļa lauksaimniecības prakses veicināšanu saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citām ES programmām.
• Pasākumus, kas veicina uzraudzības, ziņošanas un pārbaudes metodoloģiju standartizāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tad Latvijā ir ļoti būtiski veicināt un stiprināt kapacitāti – administratīvo, finansējuma, cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras, kā arī identificēt datu trūkumu un prioritāro jauno zināšanu nepieciešamību, kā arī pilnveidot uz zinātnes atziņām balstītus ieteikumus augsnes ilgtspējīgas izmantošanas politikas veidošanai Eiropas un reģionālā līmenī.

Šī ilgtermiņa pētījumu projekta ietvaros ir formulēti šādi nozīmīgākie izaicinājumi ilgtermiņa ar augsnes izpēti saistīto starptautisko stratēģiju saskaņošanai un ieviešanai, kā arī attiecīgās aktivitātes izpratnes veicināšanā saistībā ar:

• augsnes apsaimniekošanu un tās ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un vidi;
• augsnes oglekļa piesaistes veicināšanu klimata pārmaiņu mazināšanai reģionālā līmenī, t.sk. ņemot vērā oglekļa daudzumu (aprēķināšanu);
• zinātniskās kapacitātes un sadarbības stiprināšanu visā Eiropā, ietverot arī jauno augsnes zinātnieku apmācību;
• saskaņotas (harmonizētas) Eiropas augsnes informācijas atbalstīšanu, ietverot starptautiskos ziņojumus;
• augsnes apsaimniekošanas prakšu sekmēšanu, kas veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanā;