Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātā lauksaimniecības zemē (LBTU):
   • veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotā minerālaugsnē;
   • noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.
2. Pilnveidot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmu un paplašināt funkcionalitāti Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI “Silava”):
   • novērtēt meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa pārmaiņas un aktualizēt kartogrāfisko materiālu, izmantojot LĢIA 2. cikla LiDAR datus (LVMI “Silava”)
   • turpināt drenu kolektoru (ar diametru 10–20 cm) līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla un drenu kolektoru (ar diametru, kas lielāks par 20 cm) līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku (LBTU).

Siltumnīcefekta izraisošo gāzu (SEG) koncentrācijas samazināšana atmosfērā līdz tādam līmenim, kas novērš bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata procesos, ir aktuāla kopš ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pieņemšanas. Pēc 2020. gada Latvijas saistības SEG emisiju samazināšanā nosaka Parīzes nolīgums, kurā Latvija kopīgā rīcībā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm stiprinās globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Parīzes nolīguma mērķi ir noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2 0C robežām, uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām negatīvajām sekām, ietekmēt un sekmēt noturību pret klimata pārmaiņām, kā arī virzīt investīcijas, lai nodrošinātu oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums nosaka, ka Latvijai līdz 2030. gadam SEG emisijas no ne-ETS sektora ir jāsamazina par 6%, salīdzinot ar 2005. gadu.

Ik gadu Latvijā tiek veikta SEG inventarizācija, kuras ietvaros tiek aprēķinātas SEG emisijas, kas rodas dažādu tautsaimniecības sektoru darbības rezultātā, t.sk., lauksaimniecības zemju apsaimniekošana.

Meliorācijas sistēmu ierīkošana lauksaimniecības zemēs nodrošina augsnes mitruma regulēšanu, kas īpaši aktuāla ir pavasara un rudens sezonās, kad nepieciešama intensīva lauksaimniecības tehnikas izmantošana. Pētījumu rezultāti liecina, ka lauksaimniecības zemju nosusināšana palielina kultūraugu produktivitāti, sekmē skābekļa daudzuma palielināšanos augsnē un organiskās vielas sadalīšanās procesus, samazina CH4 emisijas, bet palielina CO2 un N2O emisijas.

Projekta mērķis ir noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas.

Projekta uzdevumi:

1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotā minerālaugsnē;
2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

Projekta rezultāti kopš 2017. gada ir prezentēti 4 vietēja līmeņa konferencēs un 12 starptautiskās konferencēs. Kopš 2022. gada projekta rezultāti ir publicēti 3 starptautiskos zinātniskos žurnālos:

1. Soil tillage and agricultural crops affect greenhouse gas emissions from Cambic Calcisol in a temperate climate / Kristine Valujeva, Jovita Pilecka-Ulcugaceva, Olga Skiste, Sindija Liepa, Ainis Lagzdins, Inga Grinfelde // Acta Agriculturae Scandinavica, Section B – Soil and Plant Science. Vol.72(1) (2022), p. 835-846. https://doi.org/10.1080/09064710.2022.2097123
2. Environmental parameters and management as factors affecting greenhouse gas emissions from clay soil / Kristine Valujeva, Jovita Pilecka-Ulcugaceva, Madara Darguza, Kristaps Siltumens, Ainis Lagzdins, Inga Grinfelde // Acta Agriculturae Scandinavica. Section B – Plant & Soil Science. Vol.74(1) (2024), article number 2290828. https://doi.org/10.1080/09064710.2023.2290828
3. Impact of crop type and soil characteristics on greenhouse gas emissions in Latvian agricultural systems / Karlis Memgaudis, Jovita Pilecka-Ulcugaceva, Kristine Valujeva // Atmosphere. Nr. 15(12) (2024), article number 1404. https://doi.org/10.3390/atmos15121404

Projektā veiktie mērījumu rezultāti ir izmantoti 1 zinātniski pētnieciskajā darbā un 2 maģistra darbos:

1. Zālīte A. Augsnes apstrādes un audzētās kultūras ietekme uz SEG emisijām māla augsnēs: Maģistra darbs. Jelgava, LLU, Vides un būvzinātņu fakultāte, Vides un ūdenssaimniecības katedra. – 2021. – 70 lpp.
2. Memgaudis K. Siltumnīcefekta gāzu emisijas izdalīšanās daudzuma izmaiņas minerālaugsnē un organiskajā augsnē: Zinātniski pētnieciskais darbs. Jelgava, LBTU, Meža un vides zinātņu fakultāte, Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts. – 2024.
3. Brože R. Kultūraugu ietekme uz augsnes siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu mērenajā klimata joslā: Maģistra darbs. Jelgava, LBTU, Meža un vides zinātņu fakultāte, Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts. – 2025. – 61 lpp.

Pilnu atskaiti skatīt pielikumā esošajā failā