Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pašreizējās prakses novērtējums un ieteikumu izstrāde valsts būvniecības regulējuma uzlabošanai, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi un riskus, kā arī nepieciešamību samazināt SEG emisijas

Pašreizējās prakses novērtējums un ieteikumu izstrāde valsts būvniecības regulējuma uzlabošanai, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi un riskus, kā arī nepieciešamību samazināt SEG emisijas

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai, lai  veicinātu nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti. Pētījumā ietvertās analīzes fokuss ir vērsts gan uz SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaisti, gan uz dažādiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ēkām.

Nodošanas datums:
11.10.2023
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Arhīvs
Pētījuma pasūtītājs:
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Politikas joma:
Klimata politika
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Politikas uzlabošanai, integrējot klimata politikas aspektus.
Autoru saraksts:
  • Jānis Brizga
  • Kristīne Vībane
  • Artis Dzirkalis
  • Olga Trasuna
  • Gints Miķelsons
  • Brigita Ķirule-Vīksne
  • Anete Raslava
  • Mārtiņš Grinbergs
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Pētījums finansēts no budžeta apakšprogrammas 71.06.00 “Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projekta Nr. LV-CLIMATE-0001 “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” līdzekļiem
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
50900 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pētījuma ietvaros ir raksturota esošā situācija Latvijas ēku būvniecības nozarē kontekstā ar nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, kā arī mazināt SEG emisijas un veicināt CO2 piesaisti. Pētījumā ir analizētas piecu valstu – Austrijas Republikas, Dānijas Karalistes, Apvienotās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalistes, Zviedrijas Karalistes un Igaunijas Republikas – prakses attiecībā uz ēku būvniecības procesa normatīvajām prasībām un administratīvajām procedūrām saistībā ar nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt SEG emisijas. Tāpat pētījumā ir izstrādāti ieteikumi Latvijas ēku būvniecības procedūru un normatīvo prasību pilnveidošanai kontekstā ar nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmēm un riskiem, kā arī samazināt SEG emisijas un veicināt CO2 piesaisti.

Pētījuma rezultātā kopumā izstrādāti 20 ieteikumi, kas ir strukturēti divās apakšnodaļās: (1) Teritorijas attīstības plānošana un (2) Ēku projektēšana, būvniecība un ekspluatācija, ņemot vērā, ka vairāki ieteikumi aptver visus būvniecības procesa posmus.

To top