Pētījumu un publikāciju datu bāze

Sagatavot nepieciešamo metodoloģisko un juridisko pamatojumu Ministru kabineta uzdevumu izpildei par vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, noteikšanu un sniegt priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ieviestu mūsdienu apstākļiem atbilstošu terminu, izstrādātu metodoloģiju minētās vietas noteikšanai, tās aktualizācijas kārtību, kā arī noteiktu kārtību īpašuma tiesību izmaiņām īpašumiem, kurus ir skārušas jūras augstākās bangas.

Pētījuma rezultāti būs pamats jūras piekrastes erozijas monitoringa īstenošanas uzsākšanai, kas savukārt ir saistīts ar Latvijas politikas pielāgošanos klimata pārmaiņām un Vides politikas pamatnostādnēs noteikto.
Civillikuma 1104. pants nosaka, ka publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Ņemot vērā, ka kopš Civillikuma pieņemšanas ir pagājis samērā ilgs laiks, Civillikuma autori nav paredzējuši, ka šodien jūras piekraste ir ļoti dinamiska zona, kas atrodas nepārtrauktā jaunveidošanās un noārdīšanas procesā. Laika gaitā, mainoties procesiem dabā, krasta erozijas procesa rezultātā jūra ir virzījusies iekšzemes virzienā un dažviet skar arī privātpersonām piederošus īpašumus. Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem tas varētu skart aptuveni 100 privātpersonu īpašumus, tai skaitā arī tādus, kas jūras piekrastē atradās jau līdz 1940. gadam. Tāpēc arvien aktuālāka ir nepieciešamība precīzāk definēt atskaites punktu par to, kas pieder valstij, jeb vietu, kuru sasniedz jūras augstākā banga, kā arī to, kā tas ietekmē privātos īpašumus, kurus šīs krasta izmaiņas ir skārušas. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt metodiku vietas noteikšanai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, izmantojot tālizpētes materiālus, kā arī veicot apsekošanu dabā.

Balstoties uz pētījumā secināto, iespējami divi risinājumi “augstākas bangas” pieejas iestrādāšanai normatīvajos aktos:
1) Nepieciešams jauns likums vai normatīvo aktu grozījumi:
1.1. Ņemot vērā piekrastes gan pārvaldības, gan īpašumtiesību jautājumu regulējuma specifiku un regulējamā objekta specifiku, uzskatām atsevišķu likumu par piemērotāko risinājumu. Tas varētu būt Jūras krasta likums, kurā maksimāli būtu jāintegrē citos likumos, piemēram, Zemes pārvaldības likumā ietvertās prasības. Uz pārējiem, kas skar attiecīgo teritoriju, jāietver skaidras atsauces, piemēram, Civillikums, kas nosaka piederības principu, kā arī Aizsargjoslu likums, kas ietver piekrastes aizsargjoslas, vienlaikus vērtējot terminoloģijas saderību un precizēšanas nepieciešamību;
1.2. Var piekrist Eiropas Savienības kontekstā dominējošam uzstādījumam, ka dažādās no daudziem normatīvajiem aktiem izrietošās prasības ir vēlams savstarpēji labi integrēt, un jauna likuma radīšana parasti palielina risku nonākt pretējā virzienā.
2) Nepieciešami grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kur būtu nepieciešams:
2.1. Noteikt precizējumus saistībā ar likuma mērķi un darbības jomu, ja likumā plāno iekļaut normas, kas regulē piederības jautājumus, piemēram, īpašuma iegūšanu ar “pieskalojumu”. Tādā gadījumā būtu jāveido jauns pants. Ņemot vērā likumā esošos pantus, likums jāpapildina ar 2’. p. “Likuma darbības jomas” vai jāpapildina 2. pants ar otro daļu līdzīgi kā Jūras pārvaldības likumā, lai iekļautu ar piederības jautājumiem saistītos robežu precizēšanas aspektus, uz ko attieksies likumā ietvertie nosacījumi;
2.2. Jāprecizē esošā terminoloģija un jēdzienu skaidrojumi, kā arī jāpievieno jauni jēdzieni un definējumi;
2.3. Jāveic grozījumi ar augstākās bangas robežas noteikšanu;
2.4. Jāievieš augstākās bangas robežas apstiprināšanas kārtība/process.

Noslēguma daļā ietverti pamatelementi un galvenie principi par to, kas un kā vēl jārisina kopā ar augstākās bangas robežas noteikšanas jautājumiem. Tie izstrādāti, ņemot vērā uzdevumu nodrošināt valsts un sabiedrības intereses, t.sk. risinājumus par izmaiņām privātīpašuma sastāvā un to reģistrāciju. Piemēram, nepieciešams risināt jautājumu, kas skar erozijas skartās privātā īpašuma zemes un valstij piederošo jūras krastu, kā arī situācijas, kad ir noticis īpašuma pieaugums ar “pieskalojumu” un tā attiecināšana uz jūras krasta teritoriju, kā arī ar īpašuma tiesībām saistītās informācijas reģistrēšana un aktualizācija.