Pētījumu un publikāciju datu bāze

Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Kristīne Venta-Kittele
20683952

Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.

Pētījuma uzdevums:

Galvenās pētījuma tēmas:

– vecāku, kuri par bērnu rūpējas vieni, specifiskās vajadzības, nepieciešamais atbalsts bērna audzināšanā un aprūpē (mērķgrupas aptauja);

– kritēriji un pazīmes, kas normatīvajos aktos nosaka ģimenes, kurās par bērnu rūpējas viens vecāks (fokusgrupu diskusijas ar valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem);

– ārvalstu (Čehijas, Portugāles un Slovēnijas) paraugprakses izpēte.

Nodošanas datums:
09.12.2024
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Labklājības ministrija
lm@lm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Labklājības ministrija
lm@lm.gov.lv
Politikas joma:
Bērnu un ģimenes politika
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti tiks izmantoti atbalsta pilnveidei vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.
Autoru saraksts:
  • Aivars Timofejevs
  • Kristīne Smirnova
  • Liene Bišofa
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
12500 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā nodaļā ir analizēti veiktās vecāku aptaujas rezultāti, noskaidrojot vecāku, kuri rūpējas par bērniem vieni, specifiskās vajadzības, identificējot nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un aprūpē, kā arī izvērtējot, kā tas atšķiras no divu vecāku ģimenēm.

Otrajā nodaļā ir aprakstīti fokusgrupu diskusiju rezultāti, kas ietver fokusgrupas ar valsts un pašvaldību iestāžu, kas iesaistītas politikas plānošanā un īstenošanā bērnu un ģimenes tiesību jomā, pārstāvjiem, kā arī divas fokusgrupas ar nevalstiskajām organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību un bērnu labklājību, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem. Tajās diskutēts par kritērijiem un pazīmēm, kas normatīvajos aktos nosaka ģimenes, kurās par bērnu rūpējas viens vecāks, kā arī identificēts nepieciešamais atbalsts šīm ģimenēm vecāku pienākumu izpildē.

Trešajā nodaļā izpētīta Čehijas, Portugāles un Slovēnijas prakse, analizējot, kā šo valstu normatīvajā regulējumā tiek definēts termins attiecībā uz tām ģimenēm, kur vecāks par bērnu rūpējas viens, kritēriji un pazīmes, kurus izmanto, lai identificētu šīs ģimenes, kā arī tām pieejamais atbalsts.

Ceturtā daļa ietvert izvērtējuma rezultātā izstrādātos priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.

Pētījumā tika secināts:

– Nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiek atzīta par viena vecāka ģimeni. Iesniedzamie pierādījumi lielā mērā ir atkarīgi no pieprasītā atbalsta veida. Nav noteikts īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas ir specifiski fokusēts tikai tiem vecākiem, kuri rūpējas par bērnu vieni.

– Kopīgais kritērijs, kas ļauj identificēt ģimenes, kurās vecāks viens rūpējas par bērniem, visās analizētajās valstīs ir mājsaimniecības sastāvs.

To top