Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izstrādāt priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.

– veikt mērķgrupas aptauju, lai noskaidrotu vecāku, kuri rūpējas par bērniem vieni, specifiskās vajadzības, identificētu nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un izvērtētu, kā tas atšķiras no ģimenēm, kurās ir abi vecāki;

– organizēt fokusgrupas ar valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu par kritērijiem un pazīmēm, kas normatīvajos aktos nosaka ģimenes, kurās par bērnu rūpējas viens vecāks, kā arī identificētu nepieciešamo atbalstu šīm ģimenēm vecāku pienākumu izpildē;

– izpētīt citu ES valstu (Čehija, Portugāle, Slovēnija) praksi, analizējot, kā šo valstu normatīvajā regulējumā definēts termins attiecībā uz tām ģimenēm, kur vecāks par bērnu rūpējas viens, kritēriji un pazīmes, kurus izmanto, lai identificētu šīs ģimenes, kā arī izvērtējot šādām ģimenēm pieejamo atbalstu.

Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā nodaļā ir analizēti veiktās vecāku aptaujas rezultāti, noskaidrojot vecāku, kuri rūpējas par bērniem vieni, specifiskās vajadzības, identificējot nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un aprūpē, kā arī izvērtējot, kā tas atšķiras no divu vecāku ģimenēm.

Otrajā nodaļā ir aprakstīti fokusgrupu diskusiju rezultāti, kas ietver fokusgrupas ar valsts un pašvaldību iestāžu, kas iesaistītas politikas plānošanā un īstenošanā bērnu un ģimenes tiesību jomā, pārstāvjiem, kā arī divas fokusgrupas ar nevalstiskajām organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību un bērnu labklājību, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem. Tajās diskutēts par kritērijiem un pazīmēm, kas normatīvajos aktos nosaka ģimenes, kurās par bērnu rūpējas viens vecāks, kā arī identificēts nepieciešamais atbalsts šīm ģimenēm vecāku pienākumu izpildē.

Trešajā nodaļā izpētīta Čehijas, Portugāles un Slovēnijas prakse, analizējot, kā šo valstu normatīvajā regulējumā tiek definēts termins attiecībā uz tām ģimenēm, kur vecāks par bērnu rūpējas viens, kritēriji un pazīmes, kurus izmanto, lai identificētu šīs ģimenes, kā arī tām pieejamais atbalsts.

Ceturtā daļa ietvert izvērtējuma rezultātā izstrādātos priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.

Pētījumā tika secināts:

– Nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiek atzīta par viena vecāka ģimeni. Iesniedzamie pierādījumi lielā mērā ir atkarīgi no pieprasītā atbalsta veida. Nav noteikts īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas ir specifiski fokusēts tikai tiem vecākiem, kuri rūpējas par bērnu vieni.

– Kopīgais kritērijs, kas ļauj identificēt ģimenes, kurās vecāks viens rūpējas par bērniem, visās analizētajās valstīs ir mājsaimniecības sastāvs.