Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izpētīt, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ ) ir ieviesta Latvijas tiesiskajā regulējumā un kā no tās izrietošie pienākumi tiek nodrošināti praksē tiktāl, ciktāl tas skar atbildīgo tiesību subjektu pienākumu primāri reaģēt uz personu ar invaliditāti sūdzībām par tīmekļvietnes piekļūstamības problemātiku.

Analizēt, kā Direktīva 2016/2102 ir ieviesta Latvijas normatīvajā regulējumā, tai skaitā, uz kuru tiesību subjektu tīmekļvietnēm attiecas pienākums nodrošināt piekļūstamību, analizēt situāciju testa rezultātus, kas iegūti situāciju testa “Tīmekļvietņu piekļūstamība personām ar invaliditāti” gaitā un sadarboties ar tīmekļvietņu piekļūstamības ekspertu, kas veicis situāciju testus

1. Direktīvas 2016/2102 3(1).pantā noteikto “publiskā sektora struktūras” definīcija ir krietni plašāka, nekā Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas definē valsts pārvaldes ietvaru Latvijā.
2. Noteikumi Nr.445 ievieš tikai divus no kopumā Direktīvas 2016/2102 1(3). un 1(4).pantā noteiktajiem izņēmumiem – gadījumiem, kuros Direktīva nav piemērojama attiecībā tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu.
3. Direktīvas 2016/2102 5.pants, kurš nosaka, ka iestādēm ir tiesības atkāpties no 4.pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, ja tas iestādei rada nesamērīgu slogu, ir ieviests nepilnīgi.
4. Noteikumos Nr.445 paredzētā uzraudzības sistēma neaptver visus Direktīvas 2016/2102 noteiktos subjektus.
5. Ja tīmekļvietne vai mobilā lietotne neatbilst Direktīvā 2016/2102 noteiktajiem piekļūstamības kritērijiem, bet tās turētāja statuss neietilpst Administratīvā procesa likuma un/vai Iesniegumu likuma personālajā tvērumā, lietotājam praktiski nav pieejamas tiesību aizsardzības iespējas.