Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.
Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.
Pētījums veikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros, kas paredz veikt izvērtējumu par pašvaldību īstenoto sociālo pakalpojumu sniedzēju darba efektivitāti.
Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:
Laikā no 2017.gada līdz 2025.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu veikti 4 pētījumi:
2026.gada pētījuma realizācijā tika izmantotas iepriekšējos pētījumos veiktās iestrādes un nodrošināts rezultātu salīdzinājums.
2026.gada februārī – martā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti un to salīdzinājums ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem liecina par pozitīvām tendencēm. Latvijas sabiedrībā pieaug uzticēšanās sociālajiem dienestiem, pozitīvāk tiek vērtēta to darbība un reputācija.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju:
2026.g. pētījuma rezultāti apstiprina, ka prioritāra uzmanība būtu jāvelta sabiedrības informētības paaugstināšanai par pašvaldību sociālo dienestu darbību un funkcijām. Līdzīgi kā 2024.gadā, arī šogad katrs otrais (51%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka ir slikti informēts par pašvaldības sociālā dienesta darbību un funkcijām. Kā kopumā labu savu informētību par sociālā dienesta darbu raksturoja 45% respondentu.
Sociālo dienestu klientu vidū aptaujas rezultāti ir kopumā pozitīvāki nekā visā pētījuma izlasē. Tas liecina, ka personiskā sadarbības pieredze, galvenokārt, veido pozitīvu priekšstatu par sociālo dienestu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem, šogad rezultāti sociālo dienestu klientu vidū nav būtiski mainījušies.
Pašvaldību sociālajos dienestos pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vai kāds no viņa ģimenes locekļiem.
Tradicionāli augsts ir sociālo dienestu darba novērtējums. Pašvaldības sociālā dienesta sniegtā palīdzība/ atbalsts apmierināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) klientu. Kritisku viedokli (neapmierināti ar saņemtajiem sociālā dienesta pakalpojumiem) pārstāvēja 17% klientu.