Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).

Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.

1. Sagatavot apskatu par esošajām degvielas nodalīšanas un uzskaites sistēmām Latvijā un ārpus tās, veikt labās prakses piemēru analīzi (L.Vanaga).
2. Identificēt un uzskaitīt mežsaimniecības nozarē degvielas iepirkuma procesā iesaistītās puses, to lomas un pienākumus un noteikt, uz kāda tiesiskā pamata varētu saņemt tiesības iegādāties marķētu degvielu (L.Vilkriste).
3. Definēt kritērijus degvielas piešķiršanai dažādiem mežsaimniecības darbu veidiem (atjaunošanai, aizsardzībai un mežizstrādei), ņemot vērā tādus faktorus kā cirtes veids, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, platība u.c. (A. Strūbergs (mežizstrādes tehnika); A.Zimelis (motortehnika)).
4. Balstoties uz kritērijiem, noteikt degvielas kvotu uz vienu (platības) vienību (A.Zimelis).
5.1. Sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt degvielas uzskaites datu integritāti, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi vai manipulācijas ar degvielas uzskaiti (L.Vanaga).
5.2. Izvērtēt iespēju izmantot Atmežošanas regulas ((ES) 2023/1115) informācijas sistēmu kā audita mehānismu, lai izsekotu un pārbaudītu degvielas darījumus (L.Vilkriste).
6. Izpētīt tehnoloģiskos risinājumus degvielas uzskaites sistēmas ieviešanai (A.Strūbergs).
7. Izvērtēt administratīvo slogu, kas saistīts ar degvielas nodalīšanas un uzskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu, ņemot vērā iespējamās izmaksas un ietekmi uz pieejamajiem resursiem (L.Vanaga).
8. Izvērtēt, kā praksē varētu darboties emisiju kvotu tirdzniecības sistēma attiecībā uz meža nozares bezceļu transportu, tostarp potenciālos ieguvumus vai zaudējumus no tās iekļaušanas, lai piekļūtu papildu emisiju kvotām (K. Liepiņš).

Pētījuma pirmā posma ietvaros tiek veikta pieejamās informācijas apkopošana un analīze gan Latvijas, gan ārvalstu pieredzes kontekstā. Tiek identificēti un izvērtēti atbilstoši informācijas avoti, kā arī apzināti speciālisti un eksperti, kuru kompetence aptver pētījumā iekļautos tematus, turpmākai sadarbībai. Noslēdzoties pirmajam posmam, tiek definēti nākamā posma uzdevumi, norādītas atbildīgās personas, kā arī, ja nepieciešams, piesaistīti papildu eksperti vai ieinteresēto institūciju pārstāvji. Turpmāk informācija tiek padziļināti analizēta projekta izpildes grupas ietvaros. Atbildīgo personu vadībā tiek formulēti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi vai iespējamie risinājumi.

Pētījuma īstenošanas rezultātā ir izstrādāts strukturēts priekšlikumu kopums mežsaimniecības sektoram piemērotas degvielas nodalīšanas un uzskaites sistēmas ieviešanai Latvijā. Veikta ārvalstu pieredzes analīze un identificēti labās prakses piemēri, kas ļāva definēt iespējamos atbalsta mehānismus, tostarp marķētās degvielas izmantošanas un nodokļu atmaksas pieejas. Pētījumā kartētas degvielas aprites procesā iesaistītās puses, precizētas to lomas un atbildības, kā arī izstrādāti priekšlikumi tiesiskajam regulējumam, kas nodrošinātu caurskatāmu un kontrolējamu sistēmas darbību.

Balstoties uz nozares datiem un ekspertu vērtējumiem, definēti kritēriji degvielas piešķiršanai dažādiem mežsaimniecības darbu veidiem un izstrādāti principi degvielas kvotu noteikšanai atkarībā no izmantotās tehnikas, cirtes parametriem un apsaimniekojamās platības. Vienlaikus sagatavoti risinājumi datu integritātes un uzraudzības nodrošināšanai, izvērtējot digitālo sistēmu un esošo informācijas platformu izmantošanas iespējas. Novērtēts arī administratīvais slogs un potenciālā ietekme uz nozares dalībniekiem, piedāvājot vairākus iespējamos ieviešanas scenārijus politikas veidotāju turpmākai izvērtēšanai.