Pētījumu un publikāciju datu bāze

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Analizēt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – programma) darbības rezultātus 2023.-2024. gadā programmā īstenoto makrolīmeņa projektu, īpaši makroprojektu ar īstenošanas periodu garāku par 10 mēnešiem un līdz 22 mēnešiem, ieguldījumu programmas virsmērķa – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā – sasniegšanā

1. Kopumā 73 % organizāciju norādījušas, ka ir ieinteresētas iesniegt projektus programmā. Pēdējo trīs gadu periodā šis rādītājs nav mainījies. NVO fonds tiešās mērķgrupas ieinteresētība iesniegt projektus pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski pieaugusi no 71 % 2021. gadā līdz 76 % 2024. gadā.
2. Projektu iesniedzēji papildus novērtēja arī programmu “NVO fonds” dažādos tās aspektos. Programmu kopumā 61 % projektus iesniegušo vērtē pozitīvi. Izteikti pozitīvi vērtēti tādi aspekti kā: SIF mājas lapā pieejamā informācija par programmu “NVO fonds” (66 % pozitīvo vērtējumu), SIF darbinieku pieejamība, atsaucība, atbalsts (65 %), informācijas pieejamība par programmu “NVO fonds” (63 %).
3. Laika periodā no 2020. līdz 2024. gadam kopā programmā makro projektu pieteikumus iesniegušas 230 unikālās organizācijas. Tātad – no kopumā identificētajām 894 organizācijām, kas ir aktīvas un darbojas pilsoniskās sabiedrības jomā (skatīt 4.2. nodaļu), tas veido 26 %. Savukārt atbalstu saņēmušas un īstenojušas makro projektus ir 88 unikālās organizācijas, kas attiecīgi būtu 10 % no visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
4. Jāuzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā atbalstīto unikālo makro projektu īstenojošo organizāciju skaits ir pakāpeniski pieaudzis – 2020. gadā tika atbalstīti 24 organizāciju makro projekti, 2023.-2024. gadu periodā aptuveni 60 organizāciju (2023. gadā 61 makro projekts, 2024. gadā 59 makro projekti). Tas nozīmē, ka finansējums nonāk pie arvien plašāka makro projektu īstenojošo organizāciju skaita.
5. Vairākums pēdējo trīs gadu makro projektu ir bijuši tieši vai netieši vērsti uz šādu rezultātu sasniegšanu: veicināta NVO kapacitāte un veiktspēja (100 %), veicināta uzticēšanās nevalstiskajam sektoram (100 %), veicināta sabiedrības aktivitāte un iesaistīšanās sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā (93 % – 100 %), veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošu pilsonisko līdzdalību un līdzdalības veidiem (83 % – 90 %), veicināta iedzīvotāju iesaiste NVO un veicināts brīvprātīgais darbs (79 % – 92 %), nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā NVO pamatdarbības jomā (83 % – 93 %). Zemākie ir rādītāji šādu rezultātu aspektā: veicināta piederība Latvijai un latviešu valodai (uz to bijuši vērsti 21 % – 37 % makro projektu), nodrošināta datos un pierādījumos balstītu priekšlikumu un politikas iniciatīvu izstrāde (33 % – 57 %). Jāuzsver – lielākā daļa īstenoto makro projektu vienlaikus ir bijuši vērsti uz gandrīz visiem definētajiem desmit programmas rezultātiem.
6. Pēdējos gados makro projektu ieguldījums programmas mērķa sasniegšanā ir pieaudzis no 7,4 punktiem līdz 8,4 punktiem.
7. Kopumā gan jāsecina, ka īstenoto programmas makro projektu ietekme uz politikas rezultātiem ir mazāka nekā uz programmas rezultātiem. To iespējams skaidrot ar faktu, ka politikas rezultāti ir vispārīgāki un plašāki nekā programmas rezultāti. Īstenotie projekti ir kā laikā, tā aktivitātēs un budžetā ierobežoti, tādēļ to ietekme uz vispārīgiem un plašiem rezultātiem nav tik izteikta.