Pētījumu un publikāciju datu bāze

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā

1. iegūt korektu informāciju par lauksaimnieciskās darbības radītā izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti:
   • veikt monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā) piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti, ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un piecās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī. Papildus ievākt ūdeņu paraugus divos monitoringa posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;
   • veikt monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā) piesārņojuma avotu ietekmi uz pazemes ūdeņu kvalitāti, 10 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši jutīgo teritoriju ietvaros. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;
   • veikt monitoringu, nosakot punktveida piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs), divās vietās drenu lauka izpētes līmenī un divās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī – ne retāk kā reizi mēnesī;
2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgo teritoriju ietvaros. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) modeļiem;
3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes) koeficientiem dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku apstākļu (sausuma, palu un plūdu) ietekmi uz kopējo gada slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņojošo vielu – augu barības elementu (slāpekļa un fosfora savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā tīkla ietvaros, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;
4. veikt monitoringu astoņās vietās īpaši jutīgo teritoriju upēs – ne retāk kā reizi mēnesī;
5. veikt monitoringu divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē – ne retāk kā reizi ceturksnī;
6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;
7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

Lauksaimniecības noteču monitoringa realizācijas vispārējo nepieciešamību nosaka Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kuras apstiprinātas ar 2022. gada 31. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.583 “Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”. Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam nodaļā 2. Valsts vides monitorings, apakšnodaļā 2.2. Politikas apakšmērķi raksturota nepieciešamība iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā.
Detalizēta informācija par Lauksaimniecības noteču monitoringu, t.sk., būtība, raksturojums, monitoringa vietas un īstenotās aktivitātes, apkopota Vides monitoringa programmā 2021.-2026. gadam, kas ir Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 1. pielikuma 2. daļa. Vides monitoringa programmas 2021.-2026. gadam mērķis ir radīt tādu monitoringa informācijas sistēmas struktūru, lai tiktu nodrošināta LR un ES tiesību aktos noteikto prasību izpilde, tai skaitās starptautisko konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, prasību izpilde. Vides monitoringa programma ir iedalīta četrās daļās, attiecīgi Lauksaimniecības noteču monitorings ir Ūdeņu monitoringa programmas sastāvdaļa.
Lauksaimniecības noteču monitoringa pētījumi gruntsūdeņu, eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu un upju telpiskajos līmeņos nepieciešami, lai kvalitatīvi izpildītu Nitrātu direktīvas (Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības) 5. panta 3., 6. un 7. punktā, 6. un 7. panta prasības par ūdeņu kvalitātes monitoringa programmas ieviešanu un uzturēšanu.
Lauksaimniecības noteču monitoringa rezultāti nodrošina Ūdeņu struktūrdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK) 5. panta 1. punkta, 8. panta, 10. panta un 15. panta, kā arī II Pielikuma 1.4., 1.5., 2.2. un 2.3. punktu prasību izpildi par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi un īstenošanu.

Pilna pētījumā sasniegto rezultātu atskaite lasāma pielikumā esošajā failā