Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm. Iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

Veikt pētījumu, kura rezultātā ir novērtēta sadzīves atkritumu, t.sk. nešķirotu sadzīves atkritumu, dalīti savākto sadzīves atkritumu sastāvs, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvu īpaši izdalot “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas” (turpmāk – LMT baterijas) un baterijas, kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sastāvā, jeb “pārnēsājamās baterijas” atbilstoši regulas (ES) 2023/1542 definīcijām.

Veikt pētījumu par atkārtotu materiālu izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumentā “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/19 (2020. gada 18.decembris), ar ko nosaka vienotu metodiku un formu, kādā ziņot par atkalizmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK” un tā Pielikumā noteiktajām prasībām ziņojuma sagatavošanai.

Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.