Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk – UCAK) biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli, kas nodrošina gan Latvijas Ugunsdzēsības muzeja (turpmāk – LUM) pamatekspozīcijas saglabāšanu un rekonstrukciju, gan uz modernām tehnoloģijām balstītu interaktīvu elementu ieviešanu, gan kultūrvēsturisko artefaktu saglabāšanu un uzturēšanu, lai veicinātu prevencijas darbu un uzlabotu sabiedrības ikdienas drošības kultūru.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Noskaidrot 4 Latvijas novadu – Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Saldus – iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pasākuma metodes mērķis ir lēmumu pieņemšanu balstīt dialogā ar sabiedrību, nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvniecību

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei.

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;

2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;

3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;

4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;

5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā