Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Tukums-Rīga.

Izstrādāt pētījumu par Latvijas kultūras pakalpojumu piekļūstamību saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem

Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.

Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).

Noskaidrot Rīgas dārzu un parku apmeklētāju apmierinātību.

Novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Noskaidrot “Mežaparka” apmeklētāju apmierinātību.

Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti un novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz tehnoloģiju attīstības  konkurētspēju, pētniecības un inovāciju veicināšanu, kā arī izvērtēt ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes palielināšanā.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Veikt pētījumu – sistēmisku pārskatu par karjeras atbalsta pieejamību pieaugušajiem, esošās karjeras atbalsta nodrošināšanas praksi un tās efektivitāti, karjeras atbalsta pakalpojuma sniedzēju kapacitāti izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp pieejamie atbalsta pasākumi un kompetenču novērtēšanas rīki, vērtējot no lietotāja jeb pakalpojuma saņēmēja perspektīvas, kā arī izstrādāt priekšlikumus karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei, lai veicinātu indivīdu kompetenču attīstību un nodarbināmību mainīgajā darba tirgū.

Veicot padziļinātu uzņēmējspējas, digitālās, globālās, kā arī pilsoniskās caurviju kompetences teorētisko analīzi un studējošo  caurviju kompetenču  novērtējumu,  noskaidrot studējošo kompetenču attīstības līmeni augstākās izglītības iestādēs  studijas uzsākot un pirms izglītības iestādes absolvēšanas, izstrādāt priekšlikumus digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus augstākās izglītības iestāžu personāla kompetenču pilnveidei par caurviju kompetencēm, to novērtēšanu un iekļaušanu studiju rezultātos un Caurviju kompetenču novērtēšanas instrumenta izmantošanu studiju rezultātu formulēšanā un novērtēšanā.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanas jomā.

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedriskās domas pētījumu – aptauju  par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu un iegūt reprezentatīvus datus par sabiedrības informētības līmeni par Labklājības ministrijas 2023. gadā rīkoto informatīvo kampaņu “Iekāp otra kurpēs”.