Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(2280)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Pilnveidot zemes funkcionālo modeli

Pētījuma mērķis:

Turpināt izpētes darbu par Latvijas veco mežaudžu mērījumu datu kopām, kas ir viena no lielākajām Eiropā, kā arī veikt informācijas izplatīšanu, veicinot pārdomātu un Latvijas interesēm atbilstoši politiku veidošanu kā nacionālā, tā Eiropas mērogā.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, un novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Pētījuma mērķis:

Ievākt Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) ventilācijas kvalitāti raksturojošus datus un veikt analīzi, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, gūstot pierādījumus valdošajām tendencēm un ilgtspējīgu risinājumu nodrošinājumam gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Pētījuma mērķis:

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Pētījuma mērķis:

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju 2024., 2025. un 2026. gadā, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt Latvijas vietējās bites populācijas ģenētisko materiālu un tā saglabāšanas stratēģijas

Pētījuma mērķis:

Aktualizēt pārtikas patēriņa datus (pēdējie dati 2014.g), lai sniegtu korektu informāciju risku pārvaldītājiem.

Pētījuma mērķis:

Uzlabot augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot četru svarīgu pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu statusu: aunazirņus, parastās pupiņas, lēcas, lupīnas. Izstrādājot efektīvus un iedarbīgus saglabāšanas rīkus un metodes, ko varētu izmantot visa veida ģenētiskajiem resursiem, kā arī veicināt agrobioloģisko daudzveidību un tās izmantošanu Eiropā un ārpus tās.

Pētījuma mērķis:

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Pētījuma mērķis:

Veikt priekšizpēti saistībā ar SDO konvencijas Nr.190 par vardarbību darbā iespējamu ratifikāciju un aktuālās situācijas attiecībā uz vardarbības dažādo veidu izplatību darba vidē noskaidrošanu.

Pētījuma mērķis:

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Pētījuma mērķis:

Projekta mērķis – rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot kļūdainu/veiksmīgu risinājumu veiktspējas apstākļus.

Pētījuma mērķis:

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju (piem., bērnu vakcināciju vecumā 0 – 24 mēnešiem, 6 – 7 gadiem, 12 – 14 gadiem; pieaugušo (t.i., vecumā no 18 gadiem) vakcināciju pret sezonālo gripu, Covid-19 infekciju, difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu u.c.), kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību (t.sk. pieejamību) veselības aprūpes iestādēs.

Pētījuma mērķis:

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā ((t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt dzīvnieku kapsētu ietekmi uz vidi un izstrādāt aizsagrjoslu noteikšanas metodiku.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobo līdzekļu lietošanu (t.sk. aprites kārtību un uzraudzības metodes) ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, adaptējot Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra izstrādāto protokolu ,,Technical document. Protocol for point prevalence surveys of healthcare-associated infections and antimicrobial use in European long-term care facilities”.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu ārzemēs izstrādātas literatūras un gadījumu izpētes apkopojumu par riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) praksi, īpašu uzmanību pievēršot RVN pielietojumam sievietēm.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) personām ar garīgās veselības/ uzvedības traucējumiem.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.

Pētījuma mērķis:

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas, un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

To top