Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt Latvijas kultūras un zinātnes patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu.

Identificēt meteoroloģiskos rādītājus un klimatiskos apdraudējumus, kas potenciāli var ietekmēt Latvijas valsts esošā ceļa tīkla uzturēšanu, kā arī pārbūvi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajam ātrgaitas autoceļu tīklam.

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas CSA un CAA potenciāla izvērtēšanu.

Izmantojot tradicionālās un tālizpētes lauku novērošanas metodes, attīstīt Latvijas apstākļiem piemērotas vasaras un ziemas miežu audzēšanas tehnoloģijas, kas mērķtiecīgi nodrošina kvalitātes prasībām atbilstošu graudu izejvielu iesala ražošanai un slāpekļa mēslojuma efektīvu izmantošanu.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.

Samazināt slāpekļa un fosfora zudumus no lauksaimniecības zemēm.

Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū

Iedziļināties kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībā caur Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājvietu – ēku ansambli “Trīs brāļi” –, pievēršot uzmanību Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam, atspoguļojot kultūras mantojuma lomu brīvības un neatkarības centienu kontekstā un akcentējot kultūras mantojuma lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.

2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Iegūt detalizētu informāciju vraka datējuma, izcelsmes, nogrimšanas apstākļu un kultūrvēsturiskās nozīmes noteikšanai.

Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā vai garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – pieteikums atbalstam par primārajiem produktiem Regula nr.2015|1939 (2015. gada 9. oktobris), par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā: Retrija šķirnes zirņi.

Analizēt esošo situāciju kultūras mantojuma drošības jomā, iegūt secinājumus un pierādītu pamatojumu rīcības soļiem, veicināt izpratni un rosināt praktisko darbību.

Analizēt esošo situāciju kultūras mantojuma pieejamības jomā, iegūt secinājumus un priekšlikumus tālākai rīcībai, kas veicinātu izpratni un rosinātu aktīvāku rīcību cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli