Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.

Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Pilnveidot monitoringa sistēmu (izstrādāt metodiku) cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Augšdaugavas novada ezeriem. Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi nepieciešami, lai plānotu ezera
apsaimniekošanu, nodrošinātu zivju resursu aizsardzību un atražošanu, uzlabotu ezeru ekoloģisko stāvokli

Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli, izpratni un attieksmi tādos jautājumos kā finanšu noziegumi,  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un Finanšu izlūkošanas dienesta darbība.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas pārtikas sistēmas iespējas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas, kā arī īpaši izvērtēt ilgtspējīgas pārtikas ražošanas iespējas Latvijā, kas ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību Latvijā.
Latvijas pārtikas nozarei un tās uzņēmumiem pētījumā apkopoto datu un informācijas, ka arī secinājumu un priekšlikumu pieejamība ļaus:
– saņemt vispusīgu un pamatotu informāciju par risinājumiem pārtikas izšķērdēšanā, kurus teorētiski un potenciāli varētu ieviest Latvijā,
– saņemt vispusīgu un pamatotu informāciju par Latvijas pārtikas ražotāju dažādajiem ilgtspējas aspektiem, kurus teorētiski un potenciāli varētu ieviest Latvijas uzņēmumi,
– sekmēt Latvijas pārtikas ražotāju pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, kas ļautu Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām ilgtspējas prasībām un konkurēt starptautiskajos tirgos.

Dokumenta izstrādes mērķis – veikt tautsaimniecības novērtējumu aprakstu, t.sk. izmaksu un ieguvumu analīzes novērtējumu Ādažu novadā, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO₂ emisiju izmaiņām.

Izstrādāt Gaujas upes hidraulisko modeli posmā no Gaujas upes ietekas jūrā līdz Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada robežai, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Noskaidrot sabiedrības uzticību Valsts kontrolei.

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Iegūt papildus informāciju par piesārņoto vietu reģistrā  iekļautās vietas (reģ. Nr. 01924/3826)  aktuālo vides stāvokli, turpmāk veicamo darbību plānošanai.

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem to varēs veikt.

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību, tajā skaitā aptverot informācijpratības, ziņu pratības, digitālās pratības, vizuālās un reklāmas pratības aspektus.

Veikt objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP2027) īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.

Izvērtēt žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, apzināt galvenās problēmas, apdraudējuma veidus fiziskajā un digitālajā vidē, ņemot vērā gan vēršanos pret žurnālistiem, gan žurnālistēm–sievietēm, gan viņu tuviniekiem un nodarījuma veikšanu privātajā dzīvē vai pildot tiešos darba pienākumus.