Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir rakstu krājumā atspoguļot starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” 2020. gada septembrī Kuldīgā prezentēto pētījumu rezultātus un paustās atziņas. Konference un rakstu krājums ir veidots ar mērķi veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Apvienot 16 zinātnieku no sešām Eiropas valstīm jaunāko pētījumu rezultātus.  Lai Kuldīgas UNESCO nominācijas dokumentācijai sagatavotu zinātnisko apliecinājumu – Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektam. Kā arī zinātniski apliecinātu hercogistes mantojumu Kurzemē. Apkopot izdevumā senās Kuldīgas pils un pilsētas vēsturi, kā arī hercogistes liecības, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Nodrošināt sabiedrisko mediju ombudu un SEPLP ar darba procesam nepieciešamiem datiem par auditorijas uztveri, mediju lietojumu, sabiedrisko mediju vērtējumu

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam.

Pētījuma mērķis ir veikt priekšizpēti romu stratēģiskā ietvara īstenošanas monitoringa pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot sabiedrisko domu par valsts īpašumu pārvaldību.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Pierādījumu gūšana par ES fondu 2014.- 2020.gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
lietderību, efektivitāti un ietekmi.

Veikt situācijas izpēti par bērniem jauniebraucējiem un reemigrantiem Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs;  veikt salīdzinošo analīzi ar 2014.  gada un 2017.gada situācijas izpētes rezultātiem par jauniebraucēju un reemigrantu bērnu iekļaušanos Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs.

Noskaidrot esošo AS “Pasažieru vilciens”  klientu apmierinātību ar šībrīža pakalpojumu, kā arī uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.

Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).

Sagatavot detalizētu analītisku izklāstu par aizsargājamo teritoriju ietekmi uz tautsaimniecību, biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai īstermiņā (10 gadi) un ilgtermiņā (30 gadi).

Izvērtējuma mērķis ir valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Pētījuma mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija visvairāk izplatīta. Pētījums atspoguļo viedokļa izmaiņas 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gada datiem.

Noskaidrot psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Pētījuma mērķis ir savākt empīriskus pierādījumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju pilnveidošanai Latvijā, izmantojot psihometrisku instrumentu invaliditātes novērtēšanai, ko izstrādājusi un plaši testējusi Pasaules Veselības organizācija, t.i.  PVO Invaliditātes novērtēšanas saraksts 2.0. (engl. The World Health Organisation Disability Assessment Schedule 2.0. (WHODAS 2.0)), lai sniegtu ieteikumus.

Pētījumā Pasaules Bankas eksperti sniedz rekomendācijas Latvijai, kā efektīvāk stiprināt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izmantojot WHODAS 2.0, tādējādi invaliditātes noteikšanā apvienojot informāciju par personas medicīnisko novērtējumu un informāciju par personas funkcionēšanas spējām.