Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).

Apkopot informāciju par iedzīvotāju viedokļiem par dažādām iekšējās drošības tēmām.

Analītiskā ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumenta  attīstībai

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Pētījumā apkopoti Latvijas jaunuzņēmumu jomas raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un attīstības tendences 2018.- 2021. gadam

Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Iepriekšējā ziņojuma 2018. gadā galvenais secinājums – Latvijai svarīgi veikt pāreju uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru – ir arī šī Ziņojuma galvenā tēma. Ja 2018. gada ziņojumā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram IAM, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu IAM apakšmērķu līmenī.

Identificēt “Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam” ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) un pasākumu darbības, kurās būtu iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas un noteikt identificētajām darbībām prioritātēs atbilstošāko no vienkāršoto izmaksu veidiem

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par iespējamo līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, dalības vēlēšanās motivējošajiem faktoriem, informētību par balsošanas kārtību un citiem vēlēšanu norises aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Elektorāta aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmējošo faktoru izvērtējums. Uz tā balstoties tiek izstrādāts tālāko aktivitāšu kopums elektorāta līdzdalības un vēlēšanu procesa iznākumam uzticēšanās celšanai.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Izvērtēt pārkāpumu dinamiku un policijas kapacitāti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, atbalsta sniegšanu Ukrainai, cenu pieaugumu mājsaimniecībās, kā arī izzināt iedzīvotāju drošības sajūtu.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Demenes ezeram, Dārza ezeram, Kalnišku ezeram

Noskaidrot Latvijā populārākās nelegālās straumēšanas vietnes.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķi ir (i) noskaidrot autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura lietošanas apjomu un paradumus Latvijā, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu, (ii) aprēķināt televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņu Latvijā un tā radītos zaudējumus valsts ekonomikai, un (iii) analizēt nelegālā satura, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu Latvijā, lietošanas galvenos ietekmējošo faktorus.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

1) Izmērīt mediju satura piekļuves pakalpojumu tirgus lielumu Latvijā;
2) Izprast šo pakalpojumu lietotāju un potenciālo lietotāju vajadzības
un vēlmes, tostarp iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes un redzes
traucējumiem kopienās.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta