Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(2295)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī novērtētu jau ieviestās politikas ietekmi uz paradumiem, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par faktoriem, kuri ietekmē iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo palīdzību. Latvijā nav veikts pētījums par faktoriem, kas veicina vai kavē iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo palīdzību, nav reprezentatīvu datu, kas ļautu salīdzināt gatavību sniegt pirmo palīdzību dažādās iedzīvotāju grupās, proti, vai pastāv atšķirības starp iedzīvotāju grupām, kas ir un kas nav apguvušas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmu. Balstoties uz pētījuma rezultātiem izvērtēt mācību efektivitāti pirmās palīdzības sniegšanas apmācībā.

 

Pētījuma mērķis:

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir stiprināt intelektuālā īpašuma izmantošanu Latvijā, stimulēt inovācijas un uzlabot uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju.

Pētījuma mērķis:

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Pētījuma mērķis:

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Pētījuma mērķis:

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Pētījuma mērķis:

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Pētījuma mērķis:

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Pētījuma mērķis:

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt jaunu datorizētu novērtēšanas sistēmu (CAAT), lai mērītu un monitorētu 13–19 gadīgu pusaudžu psihiskās veselības rādītājus, īpaši pievēršoties pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšanai pēc COVID pandēmijas.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

  • Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
  • Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

 

Pētījuma mērķis:

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot cietušo viedokli par pastāvošo atbalsta sistēmu, lai izveidotu pilnvērtīgu cietušo atbalsta sistēmu.

Pētījuma mērķis:

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Pētījuma mērķis:

Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Pētījuma mērķis:

Ievērojot Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) Regulā ietvertās prasības, veikt pētījumu par multimodālo kravas termināļu attīstību un izstrādāt Rīcības plānu multimodālo kravas termināļu attīstībai.

To top