Pētījumu un publikāciju datubāze

Sagatavot prakses apkopojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu mehānismiem komercmediju atbalstam, ko izmantot mediju politikas veidošanai.

Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un bažām, kā arī informāciju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valdības stratēģiju un ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un veikt daļēju ezeru ekoloģisko izpēti diviem Daugavpils novada ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij – Demenes pagasta Kumbuļu ezeram (agrāk – Līdumnieku pagasta teritorija) un Dubnas pagasta Vīragnas ezeram.

Projekta mērķis ir izstrādāt grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespēju analīzi un priekšlikumus rīcības plāna izstrādei, kā rezultātā tiktu panākta atbalsta
pakalpojumu augstāka kvalitāte un efektivitāte. Nākotnē standartizētu procesu izstrāde un īstenošana ļaus tos arī automatizēt, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot gudrus un rentablus ieguldījumus valsts
pārvaldes informācijas sistēmās.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektā (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem.

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Noteikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu esošo digitalizācijas līmeni (pārvaldības un studiju procesos) un definēt ar augstākās izglītības digitalizāciju un tās monitoringu saistītos kritērijus;

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Novērtēt valsts autoceļu infrastruktūras investīciju projektu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pēdējā gadā. Lai izceltu ietekmes dažādos aspektus, remonta un būvniecības projektu rezultāti jāanalizē laika griezumā, izdalot trīs laika posmus.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.

1 ) Izvērtēt, no vienas puses, komersantu tiesību ievērošanu sniegt komercpakalpojumus, un no otras puses, indivīda cilvēktiesību ievērošanu rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus, novēršot indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm un izlozēm Kuldīgas novadā;

2) Izstrādāt priekšlikumus spēļu zāles un derību pieņemšanas vietu normatīvajam regulējumam Kuldīgas novadā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme).

Turpināt pupu sēklgrauža bioloģijas un ekoloģijas, kā arī augu aizsardzības paņēmienu pētījumus.

Pētīt medusbites saimju dzīvotspēju ietekmējošos faktorus un izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radītā riska novērtēšanai medusbites saimēm Latvijā.

Pētīt Latvijas agrocenozēs sastopamo bišu faunu un sugu daudzveidību.

Izstrādāt Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku aprakstu, lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.

Sabiedrības viedokļa izzināšana par ar drošību saistītajiem jautājumiem, kas  ir uz sabiedrību vērsta policijas darba pamats un veids, kā noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret policiju, to drošības sajūtu, sabiedrības viedokli par nepieciešamajām izmaiņām policijas darbā, kas savukārt palīdz uzlabot darba organizāciju, t.sk. sadarbību ar sabiedrību.

Latvijas augsnes un grunts kvalitātes normatīvu pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši pašreizējai situācijai un citu valstu labākajai praksei; rekomendāciju un kritēriju izstrāde teritoriju kategorizēšanai, atkarībā no pieļaujamās augsnes piesārņojuma pakāpes un iespējamajiem turpmākiem teritoriju/augsnes izmantošanas veidiem.

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Skaidrot dažādos veidos izbarotas lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu. Atkārtot 2019. gadā uzsākto pētījumu un analizēt izēdinātās lopbarības (spēkbarība un salmi) daudzumu un ķīmisko sastāvu, kā arī barības apēdamību pie atšķirīgiem spēkbarības izdales variantiem, veikt barības sagremojamības eksperimentu un vērtēt barības līdzekļos esošo vielu sagremojamību.

Nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO2 piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.

Iedzīvotāju aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē