Pētījumu un publikāciju datubāze

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.

Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū.

Veikt objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP2027) īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.

Pētījuma ietvaros nepieciešams iegūt informāciju par Fusarium mikotoksīnu un ergota alkaloīdu izplatību Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES spēkā esošo un plānoto likumdošanas aktu normu, kā arī svarīgi  noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz mikotoksīnu un alkaloīdu izplatību labībā. Ir būtiski pamatot Latvijas viedokli par Latvijas ražotāju spēju ievērot EK piedāvātās normas.

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem varēs veikt.

Novērtēt iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī  identificēt Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus.

Pētījuma mērķis ir Pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju.

Iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Pilnveidot monitoringa sistēmu (izstrādāt metodiku) cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Augšdaugavas novada ezeriem. Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi nepieciešami, lai plānotu ezera
apsaimniekošanu, nodrošinātu zivju resursu aizsardzību un atražošanu, uzlabotu ezeru ekoloģisko stāvokli

Noskaidrot sabiedrības uzticību Valsts kontrolei.

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Iegūt papildus informāciju par piesārņoto vietu reģistrā  iekļautās vietas (reģ. Nr. 01924/3826)  aktuālo vides stāvokli, turpmāk veicamo darbību plānošanai.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.