Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Analizēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.prioritārā virziena “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.

1. Noskaidrot cik liela daļa Latvijas sabiedrības izmanto bezmaksas zemes apraidi televīzijas programmu uztveršanai un izmantošanai;
2. Noskaidrot iemeslus un redzējumu par šīs pieejas izmantošanu ilgtermiņā;
3. Kā arī noskaidrot iemeslus, kāpēc šī pieeja netiek izmantota.

Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Latvijai piešķirto REACT-EU finansējuma lietderību, efektivitāti, ietekmi un iekļautību, kā arī to, kā šie resursi palīdzējuši izpildīt jauno īpašo tematisko mērķu uzdevumus, ņemot vērā arī Covid-19 īpašos rādītājus darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Noskaidrot iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā.

Sabiedrības viedokļa apzināšana par Latvijas Republikas prokuratūras darbu un tēlu.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Nacionālais veselības dienests īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, kur veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tās novērtējumu, izstrādājot kartējumu, kurā iekļautas izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme un sagatavojot rekomendācijas turpmākajam sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai. Pētījuma tvērums ir sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (SAVA).

Pētījums veikts saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodoloģiju un tajā noteiktajiem kritērijiem, izdalot 6 galvenās daļas: (1) Sekundāro un lielo datu apstrāde – statistiskā analīze, vizualizācija un kartēšana; (2) SAVA pakalpojumu sniedzēju organizāciju kvantitatīvā aptauja; (3) SAVA pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto ārstniecības personu Delfi metodes aptauja; (4) Iedzīvotāju kvantitatīvā aptauja; (5) Fokusa grupu diskusijas; kopsavilkuma izveide; (6) Secinājumu un priekšlikumu izstrāde – izpētes kopsavilkums.

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Noskaidrot Saldus novada iedzīvotāju viedokli par pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti, kā arī vispārējām attīstības tendencēm un būtiskākajiem izaicinājumiem Saldus novadā.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Izpētīt potenciālo remigrantu profilus, kuri studē vai ir absolvējuši augstākās izglītības iestādi, sociālajā vietnē LinkedIn un sasniedzamības iespējas, izmantojot vienotu informācijas kanālu.

Izvērtēt Darbības programmas “Izaugsmei un nodarbinātībai” 5. prioritārajā virzienā  veikto ieguldījumu ietekmi, lietderību un efektivitāti uz ieguldījumiem klimata pārmaiņu seku novēršanai, kā arī ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.