Pētījumu un publikāciju datubāze

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir veikt Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.- 2023.gadam ietekmes izvērtējumu.

Izstrādāt pētījumu par Rīgas pilsētas ģimenes dārziņiem, lai rastu priekšlikumus pārvaldības modelim un attīstības scenārijiem, kas veicinātu ģimenes dārziņu ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā sniedzot redzējumu Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijas telpiskajai vīzijai.

Veikt padziļinātu izvērtējumu par esošā psihologa pakalpojuma saturu un iespējamiem tā trūkumiem, iemesliem tā zemajam pieprasījumam un iespējamiem risinājumiem tā pilnveidošanai, t.sk, vērtējot ārvalstu praksi un jau šobrīd Latvijā nodrošinātos līdzīga satura pakalpojumus un to savstarpējo korelāciju.

Pētījuma mērķis ir dziļāk izzināt pastāvošās taisnīguma atjaunošanas politikas ietvaru  un tiesisko regulējumu Latvijā, novērtēt pastāvošās prakses un tās attīstīšanas iespējas (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā

Izvērtēt informācijas tehnoloģiju attīstības iespējas kravu pārvadājumu jomā

Pētījuma mērķis tiks definēts.

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Apzināt citu valstu pieredzi attiecībā uz risku un vajadzību novērtējumu sievietēm un sagatavot priekšlikumus riska un vajadzību novērtēšanas jomas attīstīšanai Valsts probācijas dienestā (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā

Sagatavot pamatojumu iespējamai PVN likmes samazināšanai veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, izvērtējot ieguvumus tautsaimniecībai, piemēram, zāļu un veterinārmedicīniskā pakalpojuma ietekmi uz pārtikas cenām.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Veikt normatīvā regulējuma izpēti un esošo ceļu būvniecības procesu izvērtējumu to atbilstībai NBK principam. Balstoties uz izvērtējumu, piedāvāt saistošo procesu izmaiņu redakcijas un izstrādāt metodi ceļu būvniecības projektu un programmu novērtējumam to atbilstībai NBK principam.

Noteikt piesārņojuma līmeni ar Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikā izmantojamos graudos un to pārstrādes produktos Latvijā.

Videi draudzīgo meliorācijas sistēmu elementu identifikācija un piemērotības izvērtējums Latvijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Kvalitatīvu datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izmēģinājuma saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni) dažādos saimniekošanas apstākļos.

Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas – masspektrometrijas (mikro- un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem.
2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos.
3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina analīzi ar ICP-MS metodi.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Izstrādāt labas prakses vadlīnijas orālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai iejaukšanai barībā

Izvērtēt esošo un izstrādāt jaunu kultūraugu ražību prognozēšanas metodiku