Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.

Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.

Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.

1. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.

2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.

3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.

Sabiedriskās domas pētījums tiks veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Lai noskaidrotu sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, izglītotu iedzīvotājus par Finanšu izlūkošanas darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu un apkarošanu, noskaidrotu sabiedrības uzticēšanās līmeni Finanšu izlūkošanas dienestam un citām iesaistītajām institūcijām NILL novēršanā, izzinātu iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, vērstu sabiedrības uzmanību uz finanšu noziegumu problemātikas aktualitāti, kā arī lai plānotu iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, nepieciešams īstenot iepirkumu cenu aptaujas veidā, iegādājoties sabiedriskās domas aptaujas / pētījuma pakalpojumu.

Noskaidrot kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji, kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots, kādas tehnoloģiskās platformas un rīkus Latvijas iedzīvotāji izmanto, lietojot medijus un informācijas/satura resursus, par kādiem Latvijas un starptautiskajiem mediju pakalpojumiem iedzīvotāji maksā vai būtu gatavi maksāt, kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences 15–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Noteikt iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu jauna koncepta āra trenažieru iekārtām, apzināt to nepieciešamību un pieprasījumu izvietošanaiValmieras valstspilsētā kā paliekošu sporta infrastruktūras daļu.

Izvērtēt privāto vispārējās izglītības iestāžu (pamata un vidējās) kā izglītības sistēmas daļas ieguldījumu izglītības attīstības mērķu sasniegšanā un vispārējās izglītības nodrošināšanā.

Pētījuma mērķis ir sagatavot praktiskus priekšlikumus Ministru kabineta informatīvā ziņojuma projektam par civilās aizsardzības operacionālā vadības centra un Vienotā loģistikas centra funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un tā darbības nodrošināšanu.

Attiecībā uz civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumiem mērķis tika precizēts projekta īstenošanas laikā un tā galvenais fokuss bija koordinācijas pasākumu īstenošana katastrofu, katastrofu draudu vai citu ārkārtējo situāciju laikā, kā arī darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu koordinācijas pasākumu īstenošanu krīžu situācijās. Pētījuma objekts ir operacionāla līmeņa koordinēšanas pasākumi, kas neatrodas tiešā saistībā ar krīžu pārvaldību. Pētījumā izskatīta tikai netieša saistība ar stratēģiskā līmeņa krīzes pārvaldību, kur koordinēšanas pasākumi atbalsta krīzes pārvaldību, ievērojot deleģētos uzdevumus. Pētījuma objekts neaptver visus civilās aizsardzības uzdevumus, ko dažādas iestādes ikdienā veic, ievērojot savas pamatfunkcijas. Tā vietā pētījums koncentrēts uz konkrētiem koordinācijas pasākumiem, kas tiek veikti katastrofu, to draudu vai citu ārkārtēju situāciju laikā.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt izglītības kvalitātes vadības sistēmas komponenšu (izglītības iestādes pašvērtēšana, izglītības iestādes akreditācija un izglītības kvalitātes monitorings) matemātisko modeli un tā prototipu “Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēma” izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā izglītībā (izņemot pirmsskolas) un profesionālajā izglītībā (profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā, profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē (izņemot augstskolas un koledžas), profesionālajā ievirzē).

Izstrādāt pētījumu par sabiedrības virzītas vietējas attīstības koncepta piemērošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, iekļaujot piemērotu instrumentu kopumu sabiedrības virzītas vietējas attīstības īstenošanai apkaimju līmenī. 

Izzināt klientu apmierinātību ar Nacionālā veselības dienesta sniegtajiem pakalpojumiem un līgumpartneru vērtējumu par sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.

Sabiedriskās domas noskaidrošana par Kuldīgas novada pašvaldības darbību.

Veikt profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa  monitoringa pētījumu par pāridarījumu izplatību vispārizglītojošo skolu 1.–9. klašu
skolēnu vidū un veicināt uz pētījumu rezultātiem balstītu agrīnā preventīvā atbalsta  sistēmas attīstību Latvijā.

Liepājas iedzīvotāju vērtējums par dzīvi pilsētā, īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, kas tostarp būtu izmantojams, aktualizējot Liepājas pilsētas attīstības programmu 2021.-2027.gadam

Izvērtēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 3.prioritārā virziena (turpmāk – 3.PV) atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, lietderību un efektivitāti, novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz komersantu konkurētspējas veicināšanu.

Iegūt Rīgas jauniešu (to, kuri dzīvo, mācās, strādā vai pavada brīvo laiku Rīgā) statistisku un socioloģisku raksturojumu.