Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumus, konkrēti: 1. Latvijas iedzīvotāju mediju un satura lietošanas paradumus (kādus medijus, saturu, kādās platformās un kāpēc iedzīvotāji patērē/nepatērē, gatavība maksāt par mediju saturu, kas ir informācijas avoti sociālajos tīklos (ziņu portāli, draugi, influenceri), u.c.); 2. Latvijas iedzīvotāju medijpratību (paradumi informācijas pārbaudīšanā, medijpratības aktualitāte u.c.).

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Noskaisrot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk-Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz vietējās kopienas iedzīvotājiem kā arī vēlamās sadarbības un atbalsta formas.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par ciparu radio apraidi, tās priekšrocībām, kā arī gatavību veikt investīcijas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju izmantošanu.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību,  pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem. Uzdevumi-analizēt un uzlaauocebot pakalpojuma kvalitāti, izmantojamos komunikācijas kanālus un instrumentus

Veikt Eiropas valstu labās prakses piemēru analīzi, ietverot izglītības un atbalsta sistēmas regulējošo normatīvo aktu salīdzinošo analīzi par speciālo vajadzību noteikšanu un atbalsta piešķiršanu bērniem izglītības ieguves procesā valstīs, kuras ir pilnībā vai daļēji atteikušās no izglītojamo ar speciālām vajadzībām kategorizācijas noteiktās attīstības traucējumu grupās veidā, kas būtiski ierobežo izglītojamo izglītības ieguves iespējas un nākotnes izredzes.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Apsteidzošo indikatoru rīka izveide (t. sk. izmantojot alternatīvos datu avotus) attīstības tendenču analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, kā arī priekšlikumu izstrāde sistemātiskas pieejas veidošanai datu analizē publiskajā sektorā.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml. Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Saulkrasti-Rīga”.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Mērķis – ar dažādu metožu palīdzību izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, un, apzinot viedokļus par diskriminācijas
cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, identificētu galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus, kā arī rastu efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Nolūkā veikt analītisku un datos pamatotu situācijas izvērtējumu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika izzināts un analizēts sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupu viedoklis, noskaidrots darba devēju vērtējums situācijai, apzināta starptautiskā pieredze dažādības vadībā, kā arī iegūts dažādu jomu ekspertu skatījums un priekšlikumi uzlabojumiem.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam izstrādes ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats, kas balstās uz Jūrmalas Attīstības programmā ietverto pilsētas attīstības vidēja termiņa prioritātēm, ar to īstenošanai noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.

Vides pārskata izstrādē ņemtas vērā normatīvo aktu prasības, sniegta informācija par to, kādi starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi attiecas uz attiecīgo teritoriju, analizēts teritorijas esošais vides stāvoklis, izvērtēta plānošanas dokumenta plānoto darbību iespējamā ietekme uz vides stāvokli un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta potenciāla piesārņojuma veida un izplatības areāla izpēte pašvaldībai piederošā zemesgabalā Trīsciemā, meža teritorijā, kur agrāk bijusi atkritumu izgāztuve.