Pētījumu un publikāciju datubāze

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Noteikt vispiemērotāko bezemisiju vilcienu ieviešanas modeli.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem

Veikt kapitālsabiedrības SIA „Labiekārtošana-D”, reģistrācijas Nr.41503003033, juridiskā adrese Daugavpilī, 1. Pasažieru ielā 6, LV-5401, kuras kapitāla daļas 100% apmērā pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, juridisko, ekonomisko un ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, pamatojot, ka līdzdalība minētā kapitālsabiedrībā ir efektīvākais risinājums, lai nodrošinātu attiecīgo pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi, vai sniegt ieteikumus turpmākās darbības modelim.

Pētījumu sagatavoja uzņēmējs ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA, reģistrācijas Nr.40203342251, kas tika izvēlēts publiskā iepirkuma “Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzdalības izvērtējums SIA “Labiekārtošana-D””, identifikācijas Nr.DPP 2022/71, ietvaros.

Raksturot nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Iegūt sadarbības partneru vērtējumu par sadarbības kvalitāti ar Valsts zemes dienestu 2022.gadā.

Noskaidrot sabiedrības informētību par ES fonda “Leader” atbalsta programmu.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumus, konkrēti: 1. Latvijas iedzīvotāju mediju un satura lietošanas paradumus (kādus medijus, saturu, kādās platformās un kāpēc iedzīvotāji patērē/nepatērē, gatavība maksāt par mediju saturu, kas ir informācijas avoti sociālajos tīklos (ziņu portāli, draugi, influenceri), u.c.); 2. Latvijas iedzīvotāju medijpratību (paradumi informācijas pārbaudīšanā, medijpratības aktualitāte u.c.).

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Noskaisrot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk-Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz vietējās kopienas iedzīvotājiem kā arī vēlamās sadarbības un atbalsta formas.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par ciparu radio apraidi, tās priekšrocībām, kā arī gatavību veikt investīcijas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju izmantošanu.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību,  pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem. Uzdevumi-analizēt un uzlaauocebot pakalpojuma kvalitāti, izmantojamos komunikācijas kanālus un instrumentus

Veikt Eiropas valstu labās prakses piemēru analīzi, ietverot izglītības un atbalsta sistēmas regulējošo normatīvo aktu salīdzinošo analīzi par speciālo vajadzību noteikšanu un atbalsta piešķiršanu bērniem izglītības ieguves procesā valstīs, kuras ir pilnībā vai daļēji atteikušās no izglītojamo ar speciālām vajadzībām kategorizācijas noteiktās attīstības traucējumu grupās veidā, kas būtiski ierobežo izglītojamo izglītības ieguves iespējas un nākotnes izredzes.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.